Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2454). Leģendām apvīta kulta vieta senajā Imeras teritorijā. Vietas kulta nozīme saistīta gan ar teikām par velnu, gan Indriķi, kurš šeit kristījis zemniekus, arī akmens forma — virsmā A–DA galā dabīgi veidojies iedobums. Salīdzinošā tuvumā arī daudz citu senu vietu — pilskalni, nostāstu vietas, kā dabas, tā cilvēka veidoti. Akmens garums 2,35 m, platums 2,0, augstums 1,3 m. Citi objekti tuvumā: Cimpēnu pilskalns, Kocēni, Mujāni, Paistalu velna akmens.
„Reiz Dievs lūdzis savu pretinieku Velnu pie sevis ciemā. Velns apģērbies pa godam, arī pulksteni — akmeni — iebāzis kabatā. Kad jau pusnakts bijusi klāt, bet viesības gājušas vēl spēkā, Velns paskatījies savā pulkstenī un gailis dziedājis, jo pulkstenis jau rādījis 12. Velns steigdamies to bāzis aiz bikšu skrots, bet nobāzis garām, un tas nokritis Mujānu pagastā, Vītulēnu pļavā, kur tas vēl pēdējos gados, varbūt arī tagad ir redzams.” Netālu atrodas Bērmeta kalns, kurā senlaikos esot dedzināti mirušie. (K. Bukums Rīgā. Sast. I. Ruberte. Valmieras novada teikas. 1999.; J. Urtāns. 1990.) Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka akmenim ir nozīme auglības veicināšanā un ka virsmas dobumā uzkrājies ūdens nekad ziemas laikā nesasalst.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.