Kalnalammiku upurakmens un apmetnes vieta

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2456). 3,95 m garš, 2,90 m plats, 1,10 m augsts; apkārtmērs 10,90 m, tilpums 5 m3. Garenass orientācija 160 grādi, kas ir gandrīz Z–D virzienā un atbilst ledāja kustības virzienam, līdz ar to akmens neapšaubāmi atrodas savā sākotnējā vietā. 1978. gadā to atklāja Valmieras novadpētniecības muzeja ekspedīcija. Ap akmeni konstatēts kultūrslānis (mūsu ēras 2. g.t. 1.–2. gs.). Akmens virsmā orientējoši bronzas laikmetā ieveidotas 40 sfēriskas bedrītes. Gandrīz visas (izņemot divas) bedrītes izveidotas pret A vērstajā akmens virsmā. (A. Grīnbergs, 2010) Ap akmeni vērojama tumša zeme, kurā var atrast sīkas trauku lauskas, galvenokārt no ripas traukiem. Acīmredzot šeit, upes krastā, atradusies vēlā dzelzs laikmeta apmetne. Kā stāsta Austra Puikāne (dzīvo Irbītēs, bij. Arakstes krogā, 77 g. v.), kas dzimusi un augusi Kalnalammikās, pie paša akmens lejā bijusi aka. Ap 1936.–1937. gadu te, kaut ko rokot, uzgājuši zemē koka grodus. (I. Cimermane, 1979)