Kultūrvēsturisks akmens. Iespējams, mitoloģisks akmens. Mūsdienu (jaunlaiku) kulta vieta. Izmēri: garums 3,0 m, platums 2,4 m, augstums 0,9 m, apkārtmērs 8,6 m, tilpums 3 kubikmetri. Rapakivi granīts — oranži brūngans. Akmens virsma ievērojami sadēdējusi, vērojamas dažas nelielas plaisas. Akmens, iespējams, atrodas tā sākotnējā vietā. Akmens ZR pusē 0,4 km no zemes ir dabisks, līdz 50 cm garš un 12–13 cm plats pakāpiens. Pirmās ziņas par Ezerskolas Upurakmeni 1976. gadā sniegusi arheoloģe I. Loze.
Stāstījums
Akmens ir valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis, taču par tā kultūrvēsturisko nozīmi skaidru datu nav. Realitātē redzams, ka uz akmens mūsdienās cilvēki bieži ziedo naudu. Piemēram, 2004. gada 14. augustā novērots, ka uz akmens cilvēki sametuši naudu (Lietuvas centus, arī Latvijas santīmus, pat 50 santīmu monētu). Akmenim ir samērā plakaniska galdveida virsma, bet nav ne iedobumu, ne arī kādu iekalumu. Ir ziņas, ka pie akmens it kā bijusi svētbirzs, taču arī tam arheoloģisku apliecinājumu nav. 20 m uz ZA no akmens aug viena dižliepa (apkārtmērs 5,15 m), kuru dažkārt sauc par Upurliepu.
Ezerskolas tuvumā atrodas vēl kāds ievērojams akmens, kas pēc saviem izmēriem ir vietējas nozīmes dižakmens: tā garums 4,3 m, platums 2,8 m, augstums 1,1 m, apkārtmērs 12,2 m, tilpums 4–5 kubikmetri. Kultūrvēsturiskas nozīmes tam nav.
