Velnakmens nozīmīgs ar saviem daudzveidīgajiem iedobumiem, kā arī visai retu, vardarbīga satura teiku par Velna izdarībām. Akmens garums ir 2,40 m, platums 2,25 m, augstums 1,00 m, apkārtmērs 8,35 m. Akmens nelīdzenajā virsmā četras izteiksmīgas muldveida pēdas: 1) 0,42 m x 0,16 m x dziļums 12,5 cm; 2) 0,35 m x 0,17 m x dziļums 9–10 cm; 3) 0,46 m x 0,19 m x dziļums līdz 7 cm; 4) varbūtēja pēda: 0,20 m x 0,13 m x dziļums ap 3 cm. Akmens austrumu malas sānā interesants veidojums — rokturis, kura apkārtmērs 36 cm, no zemes 50–60 cm augstumā, spraugas platums ap 14 cm. Ģeoloģijas speciālisti domā, ka tāds varējis rasties, izirstot lielai fosilijai, kas kā ieslēgums bijusi akmenī. Pēc sastāva tas ir kaļķakmens. Dažu metru attālumā ap akmeni visapkārt aparts lauks, kas nedaudz apgrūtina pieeju.
Stāstījums
Granīta akmens virsmā redzami divi ovāli iedobumi. Teika stāsta, ka tās ir pēdas, ko atstājis velns, uz akmens perot savu māti. Pirmās ziņas sniedzis A. Borbals 1929. gada jūnijā: „Akmens ar velna pēdu. Joda akmens. Izmēri 180 x 125 cm; stāsta, ka Velns uz šī akmens nopēris savu māti. Abām kājām viņš bij stāvējis uz akmens, māte gulējusi akmenim šķērsām, un tā viņš sitis, ka akmenī vēl tagad ir liela rieva.” Parasti uz Velna akmeņiem šis personāžs pēc nostāstiem ir sēdējis, skaitījis naudu, ķemmējies vai ko citu samērā mierīgu darījis, bet teikas, kur viņš uz akmens slikti izturējies pret savu māti, ir reti sastopamas. Visbriesmīgākā šāda tipa teika zināma par Andrecēnu Velna gultu, kas atrodas Ziemeļvidzemes Ģeoparkā, Naukšēnu novadā.
