Jāņa kalns atrodas Doles salā, Daugavas krastā. Agrākos laikos tas bijis kails un neapaudzis, labi redzams no plašas apkārtnes, un vietējie ļaudis kopš sendienām nākuši uz šo vietu svinēt Jāņus; droši vien tieši tāpēc kalns ieguvis Jāņa kalna nosaukumu. Ar Jāņa kalnu saistās nenoteikti nostāsti par apraktu mantu, dobu vidu un cilvēku kaulu atradumiem. Jāņa kalns ir kukuļveidīgs reljefa izcēlums, kurš ir ap 3–4 m augsts un ap 25 x 35 m liels. Kalna ZR pusē kādreiz rakta smilts; tagad senās bedres aizaugušas. Bedres bijušas arī citur kalnā, bet tās laika gaitā aizlīdzinājušās. Kalna zemes sastāvs ir dzeltena smilts. Netālu no Jāņa kalna atradās Ķivutkalns — pilskalns, kur ļaudis dzīvoja I g.t.p.m.ē. un kur vēl pirms tam bija ierīkota cilvēku apbedīšanas vieta. Iespējams, ka Tuļģu Jāņa kalns kā svētvieta varēja būt saistīts ar Ķivutkalnu apdzīvotājiem.
Uz Tuļģu Jāņa kalnu nav nekādu norāžu, ne iebraucot Doles salā, ne tuvāk kalnam, ne pie paša kalna. Par zīmēm zināmā mērā var kalpot pašā kalna pakājē uzstādītās norādes uz Tuļģu un Jāņkalnu mājām. Jāņa kalns apaudzis ar jaunām priedēm; kalna DA puse ir kopta, t. i., novākts pamežs, nopļauta zāle, kalns ir labi pārskatāms. Šajā koptajā teritorijā izvietotas arī minētās māju norādes; gar to ved ceļš uz mājām. Otra kalna puse, respektīvi, ZR puse ir nekopta, aizaugusi ar biezu pamežu. Ceļš gar Jāņa kalnu apmeklējuma brīdī tika asfaltēts.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.