Lauberes dobumakmenim nav zināms tā īpašais nosaukums. Akmenim (2,5 x 2,2 x 0,8–1,2 m), kurš dziļi iegrimis zemē, virspusē ir mūsdienās jau stipri izlauzīts dobums, kurš kādreiz saukts par muldu (1,25 x 0,50 x 018 m). Dobuma centrā bija četrkantains padziļinājums (0,33 x 0,10 m). A. Gusars 1932. gadā bija saklaušinājis nostāstu, ka pie akmens senlaikos esot upurēts. Raksturīgais dobums un tā nosaukums mulda ļauj Lauberes dobumakmeni pieskaitīt Vidzemei raksturīgajiem muldakmeņiem, kas kā ziedošanas vietas izmantoti līdz 19. gs. Kādreiz akmens orientēts pēc tam tuvējām Liepiņu mājām, bet šīs mājas mūsdienās vairs nepastāv.
Akmens atrodas līdzās Lauberes centram, tomēr par akmeni nav nekādu norāžu, kas ir arī saprotams, jo akmens tuvākā apkārtne ir visai nepievilcīga. Kolhozu laikos akmens tuvumā uzbūvēja kūtiņu rindas. Tagad lielākā daļa no tām vairs netiek izmantotas kā kūtiņas. Starp akmeni un tuvāko kūtiņu rindu izrakts liels meliorācijas grāvis. Tuvāk Lauberes centram, pārdesmit metrus no akmens, ir publiskās pirts ēka. Līdzās pirtij tiek izgāzti celtniecības atkritumi. Šķiet, ka tie tikuši gāzti arī tuvāk akmenim, bet tagad pārauguši ar garo zāli tā, ka pa šo veidojumu nav iespējams paiet, neiebrūkot līdz ceļiem un dziļāk. Apmeklējuma brīdī akmens bija ieaudzis biezās un augstās zālēs un brikšņos.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.