Akmens izmēri: garums 1,7 m, platums 1,2 m, augstums virs zemes tikai 0,20–0,30 m, apkārtmērs 4,70 m. Vidēji kristālisks pelēks gneiss. Pēda: 30 x 8 cm, līdz 4 cm dziļa. Tepat blakus atrodas arī citi, pēc nostāsta, Velna nestie akmeņi strauta gultnē.
Stāstījums
Mežūbulaišu apkārtne ir teiksmaina vieta. Par to zināmas vairākas teikas, kurās norādītas dažādas vietas, kur atrodas Velna akmens: „Saimnieks pie purva, kur bijis liels akmens, redzējis savādu radījumu – pa pusei cilvēku, pa pusei govi-velnu. Puiši skrējuši ar bomjiem velnu sist nost, bet velns sabijies un bēdzis. Skriedams tas uzlēcis uz akmeņa un ieminis tur divas pēdas. Vēl tagad tur ir redzamas.” (pēc FS 965, 153). (Literatūra: A. Štāls. Svētās pēdas (apcerējums par Latvijas senā reliģiskā kulta dažiem pieminekļiem) – manuskripts, Inv. nr. 1639, saņemts 17.01.1948., Nr. 67.) 1932. g. 86. lpp.: „N. 38. Lielezeres pagastā, pie Mežubuliešu mājām, apm. 4 verstis no Vadakstes ietekas Ventā, upes vidū atrodas akmens, t. s. „velna akmens”. Akmenī redzami pēdveidīgi dobumi.”; „Reiz Vadakstē bijusi robeža divām valstīm. Tagadējā Vadakstes Lietuvas pusē mājojis velns, kurš bieži pārnācis upei pāri, lai ietu meitās. Par šādu rīcību citi velni noskaitušies un nav laiduši vairs atpakaļ. Velnam tagad gribot negribot bijis jātup uz pašas robežas, tas ir uz akmeņa, jo ne vienā, ne otrā pusē uzturēties nedrīkstējis. No ilgas tupēšanas akmenī tad arī iespiedušās viņa zirga un gaiļa kāja.” (A. Vanaga ziņas) Cits teikas variants publicēts „Latviešu tautas teikas. Izcelšanās teikas.” – Rīga, 1991., 89.–90. lpp.
