Mīlakšu krustakmens ir stēlas formas akmens — sarkanīgs granīts ar 9 iekaltiem krustiem. Atrodas Vecmīlakšu māju pagalmā. Akmens virszemes daļas augstums ir 1,4 m, platums 0,57 m, biezums līdz 0,35 m. Akmens pārvietots, neatrodas sākotnējā vietā (VKPAI PDC materiāli) (Raunas novads, 2012, ER). Mīlakšu apkārtnē ir vairākas vietas, kas saistītas ar senām tradīcijām. 1838. gadā Drustu īpašnieks H. Hagemeisters raksta, ka vecos laikos Mīlakšās bijis tāds akmens, kur upurēts. 19. gs. beigās literāts J. Upītis raksta, ka pats jaunībā pie Kalna Mīlakšām redzējis lielu, zilu akmeni, kam austrumu pusē pieaudzis paeglis. Pie akmens upurēts. Pie Mīlakšām atrodas vēl akmenskrāvuma senkapi, kuri ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 417) bet pats akmens nav kultūras pieminekļu sarakstā. Kaimiņu Vīļumu mājās, kā rakstīts 1739. gada dokumentos, iznīcināti 13 akmens elktēli. (Urtāns, 1990)
Ir nostāsts, ka „senāk Dieviem ziedojuši labāko kumosu un katrreiz, iekāms vēl paši no tā ēdiena nebija baudījuši. Katrs saimnieks ziedojis savā zināmā vietā. Gatartiešu Kalna Mīlakšu mājas tuvumā pats jaunībā redzēju lielu, zilu akmeni, rīta pusē tam bija pieaudzis liels paeglis. Šis akmens bijis ievērojama ziedojamā vieta: tur bieži vien nesuši traukā dieviem ēst. Bet vienreiz viens cilvēks, nevar zināt, vai nu aiz bada, jeb lielgalvības ziedojumu izēdis. No tā laika tad vairs pie šā akmens un paegļa dievus nemielojuši, izredzējuši namā, pavardā ziedojamu vietu.” (J. Upītis)
Akmens pārvietots uz šejieni no Medņu māju puses kolhoza laikos
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.