No šosejas puses kalniņš nodalīts ar 2–3 m dziļu pāržmaugu; citi izcēlumi te, starp Karogupīti un šoseju virzienā uz Aloju, nav tik izteikti nodalīti. Attiecībā pret Karogupīti kalniņš ir ap 8 m augsts. Karogupīte iegraužas kalniņa pakājē, atsedzot nelielu smilšakmens klinti, gar kuras malu sūcas avotiņš. Pats kalniņš apaudzis ar mežu un pamežu, uz tā ir vairāki lieli bērzi. Kalniņa centrālajā daļā ir akmens, uz kura ir, šķiet, dabīgi zīmjveida iegrauzumi.
„Alojas baznīcu gribējuši celt Karogu silā, netālu no Salacas upes, kur vēl tagad redzams mazs uzkalniņš, kas cēlies no neiesāktiem baznīcas mūriem. Bet, ko pa dienu uzmūrējuši, tas pa nakti izjucis. Redzēdami, ka tur baznīcai nav vietas, atmetuši domas te baznīcu celt. Citas vietas nezinādami, iekritis prātā vietu šādi izmeklēt: aizjūguši vērsi ratos, ielikuši baļķi vezumā un palaiduši vērsi vaļā, prātodami: kur vērsis apstāšoties, tur būšot baznīcai īstā vieta. Vērsis apstājies tur, kur tagadējā Alojas baznīca. Še nu sākuši strādāt; bet atkal tā pati liksta: ko pa dienu uzmūrējuši, tas pa nakti noplēsts. Prātojuši, ka jāziedo cilvēka dvēsele. Sasaukuši visus iedzīvotājus un tiem vaicājuši: „Kurš grib glabāt baznīcas atslēgas?” Tad kāds vīrietis, Aleksis vārdā, teicis, ka viņš gribot. Šo vīrieti piedzirdījuši un dzīvu iemūrējuši baznīcas mūrī. Pērc tam varējuši baznīcu netraucēti celt — vairs naktīs netika nojaukta.” (Latvijas Folkloras krātuve 1978, 3231. Valmieras Alojā. No K. Galeviusa muzeja materiāliem, 1923.)
Gar Karogkalniņa pakāji pa Karogupītes leju gar pašu upīti ved taciņa uz mājām pretējā Karogupītes krastā. Iepretim Karogkalniņam pāri Karogupītei ved laipa, bet pie caurtekas Karogupītes keisajā krastā ir labiekārtots avotiņš ar dzelzsūdeni.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.