Tā tiek saukta arī par Franču kapiem un ir vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2365). Citu ziņu par šo vietu nav. Tas ir ~15 m garš akmens krāvums pusapļa formā. Nav nekādu saistvielu pēdu. Akmeņi lielākoties šķelti. Teritorijā ap krāvumu ir apmēram 10 bedres, kuru izcelsme nav skaidra. Četras no bedrēm ir izvietotas vienā rindā.
Stāstījums
Pierakstīti folkloras materiāli līdz šim nav atrasti. Vietējie iedzīvotāji nezina neko pastāstīt par objektu.
„Dauguļu” mājās dzīvojusi Dzintras Studentes tante, kurai bijuši vairāk kā 90 gadi. Viņa reizēm stāstījusi par viduslaiku kapsētu, taču nav zinājusi, kas ir akmens krāvums, kurš atrodams mežā. Viņa arī teikusi par Katrīnkalniņu, taču ar to vairāk domājusi teritoriju, kas atrodas „Karavīru” māju īpašumā. Vecā tante arī grāvi, gar kuru ejot var tikt līdz akmens krāvumam, saukusi par Oļupīti, lai arī Dzintra Studente domā, ka drīzāk īstā Oļupīte ir tā, kurai pāri bijis tilts. Ceļā uz „Dauguļu” mājām ir īpatnēja vieta — trapecveida laukums, kam gar visu perimetru salikti akmeņi un tieši gar akmeņiem aug kadiķi. Pats laukuma vidus ir gandrīz tukšs, tur aug tikai daži bērzi un ir diezgan liels akmens. „Dauguļu” saimniece gan apgalvo, ka tā nav Dauguļu viduslaiku kapsēta un ka akmeņi, visdrīzākais, ir savesti kolhoza laikā, attīrot laukus.
