Bedrīšakmens, arheoloģiskas nozīmes akmens. Izmēri: garums 1,2 m, platums 0,35 m, augstums 0,50 m, apkārtmērs 2,65 m, tilpums tikai 0,1 kubikmetrs. Granīts — pelēcīgi brūns, no tumšajiem minerāliem satur biotītu. Akmens virsma ļoti sadēdējusi. Tā ir atlūza no kāda lielāka akmens, kas sadalījies pa plaisām. Akmens, domājams, pārvietots. Ļoti iespējams, ka kādreiz te kaut kur atradies ievērojams senais kulta akmens ar lielu skaitu bedrīšu, bet no tā atlikusi vairs tikai viena atlūza, uz kuras vēl saglabājušās diezgan daudz seno cilvēku ieveidotās bedrītes.
Stāstījums
Akmens virsmā viegli saskatāmas piecas ticamas kvalitātes bedrītes, viena varbūtēja un divas bedrīšu pusītes. Lielākā bedrīte ir piltuves formas, 4 cm dziļa. Akmens austrumu malā, kas ir plēsuma vai atlūzuma mala, akmenim sadaloties, cietušas divas bedrītes, no kurām palikušas vairs tikai pusītes. Viena samērā droša bedrīte akmens ZR sānmalas DR galā, bet daži dēdējumu robi akmens ZR galā. Savukārt ZA stūrī pie zemes ir divas apšaubāmas kvalitātes bedrītes, kas drīzāk ir izdēdējumu rezultāts. Iespējams, ka Gauru bedrīšakmens ir piemērs tam, ka senais cilvēks bedrīšu ieveidošanai izmantojis jau robaini sadēdējuši akmeni, jo robu vietās ieveidot bedrītes daudz vieglāk nekā gludā akmenī.
Bedrīšakmeni atklājusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Ingrīda Vize 2004. gada 16. jūlijā. Ņemams valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis. Akmens virszemes apjoms 90 %. Blakus bedrīšakmenim uz D no tā ir 7 palieli akmeņi, no kuriem dažos ir urbumu vietas. Vēl 3 akmeņi atrodas otrpus bedrīšakmenim. Nevienā no tiem bedrītes nav konstatētas.
