Bedrīšakmens, arheoloģiskas nozīmes akmens. Izmēri: garums 2,75 m, platums 2,15 m, augstums 1,40 m, apkārtmērs 7,90 m, tilpums 4 kubikmetri. Granīts — brūngani sārts, no tumšajiem minerāliem satur galvenokārt biotītu. Akmens virsma ļoti spēcīgi sadēdējusi. To šķeļ dabīga plaisu sistēma, kas ievērojami paplašinājusies vai mākslīgi paplašināta. Viens akmens gabals atlūzis. Akmens, visticamāk, nedaudz pārvietots un vairs neatrodas tādā stāvoklī, kā bijis savā sākotnējā atrašanās vietā.
Viens no nozīmīgākajiem Latvijas bedrīšakmeņiem. Bedrīšu skaits ne mazāks kā 223. Bedrītes izveidotas galvenokārt (pie pašreizējā novietojuma) akmens A sānmalā un virsmas A daļā apmēram līdz vidum. Pa vidu bedrītēm ir vairākas dziļas rievas, kas ir visizteiktākās akmens ZA sānā. Par bedrīšakmeni pirmās ziņas sniedzis Andžis Makbets 1972. gadā, vēlāk to pētījuši J. Sudmalis, V. Grāvītis un daudzi pētnieki. Tas vairākkārt plaši aprakstīts dažādos literatūras avotos un presē.
Ap akmeni sastādīti nelieli, nīkuļojoši mežrožu krūmi, kas nu jau vairāk traucē, nekā izdaiļo. 2012. gadā tas joprojām nav valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.