Sietiņu Velna akmens

Stipri sadēdējušā un saplaisājušā akmens garums 5,8 m, lielākais platums 5,2 m, augstums 1,7 m, apkārtmērs 17,5 m, virszemes tilpums ap 15 m2. Akmenim (metamorfizēts biotīta ragmāņa granīts ar laukšpata dzīslu) ir neregulāra forma un neviendabīgs sastāvs, tas ir slāņains ar izlūzumiem, nedaudz pāraudzis ar sūnu. Akmens nedaudz ieslīpajā virspusē ir lēzens iedobums (ap 1 x 1,4 m) vai drīzāk izlūzums, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens. Iedobums akmenī ir nedaudz līdzīgs Vidzemes muldakmeņu iedobumiem, tomēr tiešu liecību par akmens izmantošanu sakrālās darbībās nav. Tā sauktais muldveida iedobums, drīzāk izlūzums, lēzenajā un slīpajā akmens virsmā ir nosacīts. Muldveida izlūzumā akmens ir tumšāks, jo te krājas lietus ūdens un veidojas nosēdumi. Neapšaubāmas cilvēka apstrādes pēdas akmenī nav konstatējamas. Par akmeni fiksēta mitoloģiskā teika, ka to nesis Velns, lai aizsprostotu Ogri, bet dziedājis gailis un Velns akmeni nometis. Velna akmens atrodas pļavu vidū un ir būtiska ainavas sastāvdaļa, diemžēl akmens sāk ieaugt krūmos. Zemē pie akmens guļ dažas lielākas tā atlūzas. Iespējams, ka pie akmens ir arī aizmilzušas agrāku rakumu pēdas.