Trīsstūra prizmai vai kalnu grēdai miniatūrā līdzīgais akmens ir 4,75 m garš, 3,15 m plats un 2,35 m augsts. Tā tilpums — 12 m3. Tas ir ne tikai izmēros liels, bet arī kultūrvēsturisks akmens. Folkloras liecības vēsta, ka pie akmens naktīs uzdarbojoties raganas. „Skatoties uz Veckulpju Lielo akmeni no sāna, rodas sajūta, ka tas, ledāja stumts un grūstīts, samērā netālu no savas tagadējās atrašanās vietas atlūzis no kāda daudz lielāka klints bluķa, tāpēc tā asā šķautne atlikušajā ceļa posmā tikai nedaudz apviļāta,” pauž pētnieki. (delfi.lv, 05.08.2011.) Pēc ģeologa Daiņa Ozola vērtējuma, Veckulpju Lielais akmens ir šobrīd lielākais zināmais dižakmens Naukšēnu pagastā.
Vienā no Naukšēnu pamatskolas skolēna V. Kalniņa 1939. gadā pierakstītajām teikām minēts kāds „augsts, glums” akmens Kulpju mājas robežās, kuram naktī nevarot paiet garām, jo raganas ķerot ciet. Lai gan vietējie iedzīvotāji šo māju apkārtnē šādu teiku nebija dzirdējuši, vairākās mājās tika stāstīts par kādu Lielo akmeni jeb Lielakmeni, kura atrašanās vietas apraksts un raksturojums lika domāt, ka runa ir par to pašu vietu, kas minēta teikā. Vēl teikas: Naukšēnu pagasta robežās atrodas Acupe, agrākā Agupe. Tur bijis liels akmens, kur raganas un spīganas mocījušas cilvēkus. (1764, 1171, L. Upīte 75 g. v.; pier. U. Vilciņš 1978.) Kad būvējuši Rūjienas baznīcu, Velns arī nodomājis nest akmeņus būvei. Nesis lielu akmeni, bet piepeši iedziedājies gailis. Velns akmeni nometis Acupes krastā un pats ielēcis Acupē. (1026.162., V. Aspers 55 g. v., pier. J. Stikāne 1976.)
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.