Bedrīšakmens, arheoloģiskas nozīmes akmens. Izmēri: garums 2,7 m, platums 1,2 m, augstums 2,3 m, apkārtmērs 6,8 m, tilpums 3 kubikmetri. Granītgneiss migmatizēts — rozganpelēks, neviendabīgas uzbūves. Akmens virsma nevienmērīgi sadēdējusi, ir vairākas nelielas plaisas. Akmens ir pārvietots. Akmens kaut kad (iespējams, melioratoru) nostādīts vertikāli, bet virsma, kurā ir bedrītes, iespējams, bijusi tā virspuse.
Akmens virsmā nesenos laikos iekalti daži burti „AĶ JB”, to iekalums ir 0,2–0,3 cm dziļš. Bedrīšakmenim virsmā konstatētas 110 bedrītes, kas ir viens no lielākajiem šādu dobumiņu daudzumiem Latvijā.
Ņemams valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis. Otrpus šosejai atrodas Spicais kalns — senais jūras stāvkrasts. No tā augšas paveras tāls un plašs skats uz apkārtni. Bedrīšakmeni atklājis pētnieks A. Opmanis 2007. gadā.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.