Kaut gan akmenim tuvākās ir Plāņu mājas, literatūrā akmens pazīstams kā Jaunzemju Velna nags, jo teikā tas minēts saistībā ar tagad neeksistējošajām Jaunzemju mājām. Akmens izmēri: 3,7 x 2,0 x 2,3 m. Virs zemes ap 70% akmens. Tilpums ap 8 kubikmetri. Rapakivi granīts.
Stāstījums
Latviešu tautas izcelšanās teiku izlasē iekļautā teika par akmens izcelšanos vēsta: “Mēmeles pagastā pie Jaunzemju mājām atrodas neliels kalniņš. No vienas puses to ierobežo mežs, gar otru pusi tek Susēja lēnā gaitā. Agrākos laikos šis kalniņš ievērojams ar to, ka tur bijuse tā vieta, kura nekad nav no dziesmām apklususe. Ritos un vakaros skanējušas nerimstošas dziesmas. Dziedājušas tautu meitas no rīta, druvā iedamas, un vakarā, mājās nākdamas. “Lai gan biju piekususe, mājās gāju dziedādama,”- tā trīcēja katru vakaru dziesmu kalniņš. Bet bija arī tāds starp cilvēkiem, kam dziesmas nepatika. Tas bija muižas vagars. Viņš nosūdzējis ļaudis Velnam. Nu vagars sācis cilvēkus baidīt, solīdams, ka Velns tos aizraušot uz elli, ja dziesmas nemitēsies. Tomēr tas neko nelīdzēja. Tad Velns apņēmies pats dziedātājus saukt pie atbildības. Kādu reizi, kad kalniņā sapulcējušās meitas uz dziedāšanu, Velns šņākdams ieskrējis to vidū, gribējis viņas visas saķert un aizraut uz elli. Meitas vai no bailēm zemē pakritušas. Bet tad piepeši parādījies sirms vecītis. Tas, kā spriežams, bijis pats Dievs. Līdzko Velns Dieviņu ieraudzījis – ieskrējis zemē, ka dūmi vien nokūpējuši. Lielā steigā Velnam nolūzis viens nags, kurš vēlāk pārvērties par akmeni. Pēc izskata tas stipri līdzinās nagam, tādēļ to arī vēl tagad sauc par Velna nagu.”
Pēc novadpētnieces Lilijas Jakubenokas sniegtām ziņām, 20. gadsimta 50-tajos gados akmeni bijis paredzēts uzspridzināt, bet vietējie iedzīvotāji šo teiku akmeni pratuši aizstāvēt, un tas ticis atstāts neskarts.
