Mellaču akmens (pazīstams arī ar nosaukumu Melnača akmens, Mellaču Lielakmens) ir viens no dižākajiem Ziemeļvidzemes akmeņiem — pēc tilpuma 2. lielākais (Latvijā — 14.). Teikām un nostāstiem apvīts, saistīts ar Pērkona kultu, kur Pērkons risinājis savstarpēji nesaticīgu saimnieku strīdu. Akmens garums 6,3 m, platums 4,6 m, augstums 3,8 m, apkārtmērs 17,7 m, tilpums 36 m³, kopā ar atlūzušo daļu būtu 40 m³. Sašķēlies divās daļās. Caur akmens plaisu (pavasarī, rudenī) plūst strauts — Ēķinupes pieteka Maurupīte. Izcils ainavas elements. Pagasta nozīmes piemineklis. Tuvumā Burtnieki, Burtnieku ezers, Dambju ozols un citi.
„Mazas upītes vidū, kas šķir divu kaimiņu robežas, atrodas liels akmens. Viņa lieluma dēļ akmeni sauc pa lielakmeni. Par šo akmeni saglabājusies tāda teika: vecos laikos abi kaimiņi ļoti sastrīdējušies par to, kam pieder akmens. Kā viens, tā otrs gribējis akmeni saukt par savu. Un tā akmeņa dēļ radies starp kaimiņiem naids. To visu dzirdējis un redzējis Pērkons, kam šis naids ļoti nepaticis. Viņš nodomājis šo naidu izbeigt. Kādu dienu, kad abi kaimiņi gulējuši dienvidu, sacēlies negaiss, tad Pērkons lielās dusmās pārspeŗis lielo akmenu divās daļās. Tagad katram kaimiņam iznākusi sava puse. Pamodušies no spēriena, tie abi skriešus devušies uz trokšņa pusi un satikušies pie pāršķeltā akmens. Abi kaunīgi saskatījušies, tad snieguši viens otram roku, un naids viņu starpā izbeidzies. Tagad katram kaimiņam piederējusi puse no lielā akmens, bet Pērkons sevī bijis ļoti apmierināts, ka viņam izdevies savest kaimiņus atkal labās attiecībās.” (1978, 2674 A. Ancelāne, izraksts no Burtnieku skolas albuma Valmierā, 1966; sast. I. Ruberte, 1999., Valmieras novada teikas.)
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.