Vidzemes loks

Maršruts:

Rīga – Vangaži – Inčukalns – Sēja – Vidriži – Tūja – Salacgrīva – Staicele – Rīga

Kopējais garums: 150,00 km

Ieteicamais transporta veids: autotransports

Ieteicamais laiks: pavasaris, vasara, rudens

Pavadītais laiks: ~ 8 h

Ceļojums pa Vidzemes svētvietām sākas Doma laukumā pie Doma baznīcas sienas, kur atrodas svētvieta, kura mūsdienās vizuāli ir atzīmēta tikai ar informatīvu plāksnīti. Tālāk dodamies no Rīgas ārā, pa Vidzemes šoseju (A2), līdz Vangažiem, kur jāapgriežas Rīgas virzienā, lai iegrieztos Vangažos, bet pirms iegriešanās sākas zemes ceļš, pa kuru jādodas līdz baznīcai, no kuras pa kreisi ceļa malā atrodas Vilkaču priede. Pavērojiet uzmanīgi priedes stumbru, aiz mizas mēdz būt ziedojumi!

No Vilkaču priedes atgriežamies uz Vidzemes šosejas un turpinām ceļu līdz Sēnītei, kur griežamies Valmieras virzienā un rotācijas aplī braucam, līdz labajā pusē ieraugām brūno norādes zīmi uz Inčukalna Velnalu. Apmēram pēc puskilometra nākošā norādes zīme norādīs celiņu pa meža taku, pa kuru varēs nokļūt līdz alai. Pie Velnalas ir labiekārtota atpūtas vieta.

Pēc Velnalas apskates dodamies tālāk Valmieras virzienā līdz Murjāņiem, kur krustojumā nogriežamies pa kreisi uz Sēju. Sējas centrā ir brūnā norādes zīme uz Sējas ozolu un iebraucot parkā var redzēt interesantu celtni – ūdenstorni, bet, lai nokļūtu līdz ozolam, jābrauc parkā līdz galam un jāpagriežas pa labi, kur kreisajā pusē sākas taciņa uz ozolu.

Tālāk no Sējas parka izbraucam atpakaļ Murjāņu virzienā, bet krustojumā uzreiz aiz apdzīvotās vietas beigām griežamies pa kreisi Raganas virzienā (P6) un braucam līdz Raganai, kur griežamies Limbažu virzienā (P9) un braucam līdz Vidrižiem. Pa ceļam var iegriezties Bīriņu pilī. Vidrižos ir jānogriežas pa labi Lēdurgas virzienā un izbraucot no apdzīvotās vietas jāskatās pēc zemes ceļa, kurš pa kreisi nogriežas lejā uz Aģes upi. Pārbraucot tiltam, ceļmalā var atstāt auto un gar upes krastu uz augšu jāpakāpjas pakalnā, no kura jau varēs saskatīt Kaķu bedrīšakmeni, kurš atrodas pļavā, krūmu ielokā.

Atgriežamies pa to pašu ceļu Vidrižos un dodamies tālāk uz Limbažiem. Pa ceļam var apskatīt Igates pilī un garšīgi paēst pils dzirnavās. Limbažos ir iespēja izstaigāt taku, kura vijas gar Lielezera krastu, pavērot putnus no skatu torņa, paklīst pa vecpilsētas ieliņām un apskatīt pilsdrupas.

Tālāk ceļš jāturpina Tūjas virzienā (P11) līdz Tūjasmuižai. Piekļūt Tūjas dobumakmenim var pa diviem ceļiem. Pabraucot garām Tūjasmuižai ceļa kreisajā pusē skatam paverās lauks, kura vidū ir divas bērzu birztalas. Tūjas dobumakmens atrodas tālākajā, skatoties no apdzīvotās vietas. Otrs veids ir braukt cauri Tūjasmuižai, pa labi gar fermu, birztalu virzienā, tomēr jārēķinās, ka šo ceļu izmanto lauksaimniecības tehnika un tas var būt sarežģīti izbraucams, tomēr pie objekta var piebraukt tuvāk. Nebrīnieties, ja jums sekos govis, tās šeit ir ļoti ziņkārīgas!

Dodoties tālāk līdz krustojumam ar A1 griežamies pa labi Ainažu virzienā un Svētciemā skatāmies pēc brūnās norādes zīmes pa labi uz Lībiešu upuralām. Nākošajā T-veida krustojumā ir jāgriežas pa labi un jau pēc dažiem kilometriem, pārbraucot pāri Svētupei, ceļa kreisajā pusē ir auto stāvlaukums, bet taciņa uz alām sākas ceļa pretējā pusē, gar privātmājām.

No alām izdevīgāk braukt pa ceļu, kurš tieši ved uz Salacgrīvu (T-veida krustojumā jābrauc taisni) un turpināt ceļu līdz Ainažiem, kur jāgriežas pa labi uz Staiceli (P15). Īsi pirms Staiceles ir jāmeklē vecais ceļš, kurš met līkumu gar Salacas krastu. Pa šo celiņu var iebraukt ar auto apmēram 150 metrus, tālāk jāiet kājām un jāmeklē meža taciņa pa kreisi lejā uz upi, pa kuru var nonākt līdz Vīksnu Velnalai.

Lai nokļūtu līdz Karogupītes kompleksam, jābrauc cauri Staicelei un jau pēc dažiem kilometriem būs apdzīvota vieta Karogi, kur ceļa kreisajā pusē jāmeklē norādes zīme uz Karogu alām. Pa šo ceļu braucot līdz labiekārtotai ūdenstilpnei ar atpūtas un piknika vietām, jāapbrauc tās otrajā pusē, kur mežmalā būs norādes zīme uz Dzelzsāmura Dižakmeni, līdz kuram pa meža taciņu jāaiziet apmēram 200 metri.

Pirms atgriezties uz šosejas var apskatīt arī alas (neliela norādes zīme ceļmalā), uz kurām ir jāiet garām pamestajām ēkām, pa trepēm lejā uz upīti, jāšķērso tā un tad pa meža taciņu var nokļūt līdz alām.

Izbraucot uz šosejas jāuzmeklē taciņa pretējā šosejas pusē pie upītes caurtekas, kura gar avotiņu ved uz Karogkalniņu. Neaizejot līdz tiltiņam pār upīti, jākāpj kalniņā pa kreisi, kura virsotnē būs arī upurakmens.

Atgriezties Rīgā var pa diviem ceļiem – braukt atpakaļ cauri Ainažiem vai turpināt ceļu cauri Aloju un Limbažiem.