Caur Kurzemi uz Zemgali

Maršruts:

Kurmāle – Kuldīga – Pelči – Snēpele – Raņķi – Līdumnieki- Skrunda – Ciecere – Zirņi – Saldus – Druva- Lutriņi – Kuldīga

Kopējais garums: 151,00 km

Ieteicamais transporta veids: velo

Ieteicamais laiks: vasara

Pavadītais laiks: 3 dienas

Pirmo ceļojumā ieteicams apskatīt Kļaviņu Velnapēdas akmeni – akmens garums 2,40 m, platums 2,25 m, augstums 1,00 m, apkārtmērs 8,35 m. Nākamais objekts ir Kurmāles Baltavots – avots, kas saukts arī par Svētavotu, atrodas grūti pieejamā vietā, kurp aizved tikai maza taciņa caur brikšņainu mežu. Pēc tam apskatām Kuldīgas simbolu Ventas rumbu – platākais ūdenskritums Eiropā (249 m), bet Kuldīgas muzeja pagalmā dodamies apskatīt Bļodakmeni – tas ir dobumakmens, kas pētniekiem uzdod daudz neatbildētu jautājumu.

Tālāk ceļš ved uz Pelču pusi – Pelču muižu. Elderenes Svētavoti un Velnakmens – avoti, kas saukti par svētavotiem un veselības avotiem, iztek upes ielejas pamatkrasta ielokā. Braucam uz Snēpeles pusi, kur varam apskatīt Snēpeles muižu – ēka celta 19.gs. sākumā, kopš 1924. g. skola, Mazsāliju pilskalnu – atrodas 4 km attālumā no Snēpeles Kuldīgas ceļa malā uz savrupa zemes paaugstinājuma, ko no trim pusēm ierobežo avotaina upītes grava, Snēpeles evaņģēliski luteriskā baznīca – celta 17. gs. pārbūvēta 1837. un 1942. g., Plūdoņu Baznīcas kalns – mūsdienās no 8 m augstā kalna paveras labi skati uz tuvējo Kuldīgas – Skrundas šoseju un tuvējo apkārtni. Dienas noslēgumā dodamies uz Līdumniekiem.

Nākamajā dienā dodamies no Līdumniekiem uz Skrundu – Skrundas pilskalns – pilskalnā patreiz apskatāmi Ķoniņu krēsli; Ezergaļu (Robaltas) bļodakmens – akmens augstums 0,8 m, garums 1,13 m, platums 1,1 m; Skrundas evaņģēliski luteriskā baznīca – celta (1673) pēc Kurzemes hercoga pavēles, cietusi karos, izmantota arī kā zirgu stallis. Baznīcas kancele celta 18. gs. otrajā pusē, 1856. gadā izgatavota altārglezna. Skrundas dzelzceļa stacija – piemiņas vagons deportētajiem cilvēkiem – pie Skrundas dzelzceļa stacijas 1998. g. uzstādīts piemiņas akmens un vagona muzejs. Skrundas muiža – Celta 19. gs. sāk. (30-to gadu beigās vai 40-to sākumā) pārbūvēta 1881. g. Tālāk mēs dodamies uz Cieceri. Ciecerē mēs apskatām Cieceres upe – Cieceres upe 6 km garumā izvijas cauri pilsētai, tā saglabājot plašu zaļo zonu pilsētas centrā un veidojot daudz jauku atpūtas vietu un romantisku stūrīšu. Tālāk mēs dodamies uz Zirņiem. Zirņos apskatāms O.Kalpaka memoriāls “Airītes” – 1990.gada 11.novembrī tika atklāts atjaunotais pulkveža O. Kalpaka piemiņas muzejs. Svētaiņu ezers un Svētais kalns – otrpus ceļam braucējiem neredzams stiepjas Ķerkliņu ezers, ko Ezeres upe savieno ar tuvējo Svētaiņu ezeru.

Medus piliens Kurzemē – tā sevi dēvē Saldus. Saldū apskatām gan pilsētas centrālais laukumu, kas nosaukts Oskara Kalpaka vārdā un kas kādreiz bijis tirgus laukums. Šodien Kalpaka laukums ir iemīļota saldenieku un pilsētas viesu atpūtas vieta pašā Saldus centrā. Strūklaka “Medus piliens” – Saldū dzimušā tēlnieka Kārļa Īles skulpturāli veidotā strūklaka „Medus piliens” rotā pilsētas Līgo skvēru. Gar Cieceres upi no Kuldīgas ielas tilta līdz bērnu rotaļu laukumam vijas Cieceres dabas un pastaigu taka. Pēc vairāk kā 50 km brauciena dodamies nakšņot uz Druvu.

Trešās dienas rītā dodamies uz Lutriņiem. Ķērkliņu baznīcas un Zvārdes baznīcas drupas – Padomju varas laikā lielākā daļa Zvārdes pagasta teritorijas tika nodota PSRS gaisa karaspēka daļai mērķpoligona izveidošanai. Bumbu lauka centrā atradās Zvārdes un Ķērkliņu baznīcas, kā arī Rīteļu kapsēta, kura tika pilnībā izpostīta. Grīvaišu luterāņu baznīca un kapsēta – Grīvaišu luterāņu baznīca, kapsēta un Grīvaišu krogs veido 17.-19. gs. Latvijas laukiem raksturīgu ēku kompleksu. Baznīca un krogs celti no šajā reģionā izplatīta būvmateriāla – kleķa (māla un sasmalcinātu salmu sajaukuma). Tālāk mēs dodamies uz Vārmi. Vārmē mēs varam apskatīt: Omiķu gravu – dolomīta atsegumi Šķēdes upes kreisajā krastā, augšdevona Mūru svītas statotips. Kopš 1977.gada dabas aizsardzības objekts. 2000. gadā šeit izveidota atpūtas vieta. Vārmes Sv.Miķeļa baznīca – celta laikā no 1661. – 1663. gadam. Baznīca nodega 1971. gadā un tās atjaunošana sākās 1995. gadā. Vārmes muiža – muižas izveidošanās pirmsākumi meklējami 15. gs., Domājams, ka no 16. gs. pastāvēja muiža un tās īpašnieki bija baronu Birkenu dzimta. Ceļojuma noslēgumā dodamies uz Kuldīgu.