Baltiņu Velna klēpis – akmenskrāvums

Apraksts

Baltiņu Velna klēpis ir agrā dzelzs laikmeta (2.–4. gs.) senkapu uzkalniņš ar akmens riņķi. Ērgļu pusē pie Baltiņiem atrodas vēl viens līdzīgs senkapu uzkalniņš. Aprakstāmais uzkalniņš (caurmērs ap 15 m, augstums ap 1 m) atrodas kādreizējā tīruma malā, tagad apaudzis lapu kokiem un krūmiem. Tūlīt uz ZA no tā sākas Nāružas upītes purvainā ieleja. Uzkalniņu labi iezīmē lielāks ozols (apkārtmērs 3,18 m), kas aug uzkalniņa DR pusē. Uzkalniņā aug vēl viens lielāks bērzs un citi lapu koki un lazdas. Ap uzkalniņu redzami zemē ieauguši akmeņi vai to kaudzes, kas novākti no kādreizējiem tīrumiem. Uzkalniņa apkārtne, kur, pēc ziņām, arī atrastas arheoloģiskās senlietas, sāk aizaugt ar krūmiem un kokiem. Teikās Velna klēpis ir saistīts ar Nāružas Velna gravu, kas gaisa līnijā atrodas ap 300 m uz ZR no Velna klēpja. Baltiņu Velna klēpis kopā ar citām apkārtnes Velna vietām veido savdabīgu sakrālo ainavu.

Atrašanās vieta

Koordinātas: 56.9323, 25.53458

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Komentāri

Pie rekonstruējamās Rīgas–Ērgļu šosejas ir rādītājs „Velna grāvis 3,1 km”. Braucot pa šo ceļu pēc apm. 3 km lauku ceļa malā ir cita norāde, kas skan „Velna klēpis”, tomēr nekādu citu norāžu nav un nezinātājam atrast meklēto objektu bez papildu ziņām būs gandrīz neiespējami. Nejauši satiktie meža zāģeri zināja teikt, ka uz Velna klēpi jāiet pa tik tikko saredzamo taciņu kādus 200 m. Ejot pa norādīto taciņu, tā izbeidzās ar nepļautu zāli aizaugušā tīrumā. Vēlāk tika saprasts, ka ar norādi „Velna klēpis” domāts Velna grāvis jeb Nāružas upītes akmeņainā ieleja, bet Velna klēpis ir cita vieta, kuru ērtāk būtu uziet no Spiļvu māju puses, lai gan kādreiz uzkalniņš orientēts pēc Baltiņu mājām, kas tagad ir Ērgļu novadā. Mūsdienās Spiļvas ir neapdzīvotas, lai gan pirms gadiem no baltiem silikātķieģeļiem ir būvēta jauna ēka. Arī no Spiļvu māju puses (pie Velna klēpja tika pieiets, brienot cauri brikšņiem, nātrēm un nepļautai zālei, no rādītāja „Velna klēpis” puses) jābrien pāri brikšņiem un ar nepļautu zāli aizaugušiem tīrumiem. Tas, ka par šo vietu nav konkrētu norāžu, šoreiz ir tikai labi, lai pagaidām maz traucētā senvieta netiktu mantraču sapostīta. Ozolā, kas aug Velna klēpja malā, bija iekārts bišu spieta ķeramais dolis; pie ozola pieslietas tagad sapuvušas trepes.

Foto, video

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs