Baznīcas kalns, kurā mūsdienās nav ne baznīcas, ne arī kā cita. Senvieta, kas vēl pētāma nākotnē, jo var izrādīties gan sena, pagāniskā kulta vieta, gan arī kristīgās baznīcas kādreizējā atrašanās vieta. Mūsdienās no 8 m augstā kalna paveras labi skati uz tuvējo Kuldīgas–Skrundas šoseju un tuvējo apkārtni.
Pēc nostāsta, Baznīcas kalnā kādreiz atradusies baznīca, kas nogrimusi. Kalniņā esot spokojies. Mūsdienās nekādas baznīcas pamatu paliekas vai ko citu, kas liecinātu par kādu būvi kalnā vai tā nogāzēs, saskatīt nav iespējams.
Senvietu pirmais apsekojis pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš 1922. gadā. R. Baumanis 1925. gadā ziņojis, ka Baznīcas kalnā atrastas 16.–18. gadsimta monētas.