Ozols, kas saukts arī par Vadakstes Lielo ozolu, pirms tas nolūza, sasniedzis bija 7,8 m apkārtmēru. Kādreiz tas bija Saldus rajona resnākais dižkoks. Ozols nogāzies ap 1980. gadu, pirms tam ticis izdedzināts tā dobums. Milzīgais koks nogāzies pār upes krasta krauju un pa daļai upē, bet vēl pēc 30 gadiem labi saglabājies tā stumbrs, kas apskatāms ikvienam interesentam.
Stāstījums
Par ozolu ir 20. gadsimta sākuma teikas, kas stāsta par vietas brīnumaino spēku. Zemnieki pie ozola esot nesuši dažādus ziedojumus — gaļas gabaliņus, dziju un citas lietas. Dziednieciska bijusi gan rasa ozolā, gan koka miza. Kad muižas barons ziedošanu aizliedzis, tā notikusi slepus, pa naktīm. Svētozols bijis iecienīts arī lietuviešiem. Ir uzskats, ka muiža uzbūvēta senā zemgaļu pilskalnā. Netālu no ozola vietas ir krasta paaugstinājums, ko sauc Spoku kalniņš, par kuru ir teika, ka zemgaļi tur aprakuši savu mantu, tāpēc tur spokojoties.
