Vilkmuižas ezers

Vilkmuižas ezera senkapi Talsos ir viens no interesantākajiem kuršu arheoloģiskajiem pieminekļiem, kurš uzlūkojams par Talsu pilskalnam atbilstošu apbedījumu vietu – saskaņā ar kuršu tradīcijām, ugunskapu atliekas ir nogremdētas ezerā.

Pirmie nejaušie atradumi šeit konstatēti 1928.gadā, kad kāds talsinieks, ar garā kātā iestiprinātu grābekli, āliņģī meklējot pazudušo žibuli, no ezera izvilka ne tikai to, bet arī vairākas senlietas. 1934.gada vasarā veica pirmos zinātniskos pētījumus arheologa E.Šturma vadībā. Neskatoties uz diezgan primitīvajām pētīšanas metodēm (ar grābeklim līdzīgu rīku pārbaudot ezera dibenu), ieguva vairāk kā 1000 senlietas, kas būtiski papildināja tajā laikā ne visai pilnīgo priekštatu par kuršu kultūru vēlā dzelzs laikmeta beigu posmā.

1936.gadā pētījumus turpināja arheologs H.Riekstiņš, kurš no jauna ieguva 1810 senlietas. Lielākā daļa no atrastajiem priekšmetiem bija rotaslietas – bronzas aproces, saktas, kaklariņķi; dzelzs ieroči, jātnieku tērpu piederumi un zirglietas, kuras pārsteidz ar savu formu dažādību un izpildījuma augsto līmeni.

Pēc 2.pasaules kara pētījumi ezerā turpinājās. 1953.gadā šeit strādāja Talsu un Ventspils Novadpētniecības muzeju ekspedīcija J.Znotiņa un A.Šulca vadībā, bet 1967.gadā arheologa J.Apala vadībā ezerā pirmo reizi veikti ugunsapbedījumu pētījumi zemūdens apstākļos. Tika konstatēts, ka senlietas izvietotas izkliedētās grupās ap nelielām bedrītēm vai to dibenā. Novērotas arī atsevišķu pāļu un mietu paliekas, taču to nozīme un saistība ar senajiem apbedījumiem tā arī paliek nenoskaidrota. Trīsdesmito gadu beigās ezerā atrasta vienkoča laiva.