Oškalnā, kā liecina 19. gs. fiksētie pieraksti, ir bijuši akmens krāvumi un svētā birzs. Oškalns ir kalnu masīvs jeb sala, kuru apņem purvi un meži, un uz to kā agrākos laikos, tā arī tagad ved tikai viens ceļš. Oškalna caurmērs A–R virzienā ir ap 700 m, Z–D virzienā ap 500 m, augstums virs apkārtējā purvāja ap 25 m, nedaudz lēzenākā A puse pirms kāda gada nocirsta kailcirtē un sāk aizaugt ar krūmiem. Tomēr apkārtējā meža dēļ Oškalns vizuāli neizceļas tik izteiksmīgi, kādu to var ieraudzīt kartēs. Kalna R, ZR un DR daļa, kas pret purvāju nokrīt daudz stāvāk, pāraugusi ar lapu un jauktu koku mežu. Daži no lielajiem lapu kokiem (ozoli, bērzi) ir vairākstumbru, respektīvi, vairāki lieli stumbri izaug no viena celma, kā tas novērots arī citās senajās norobežotajās, salas-veidīgajās svētvietās (Zebrenes Elku kalns, Bārbeles Pilveru pilskalns). Šī kalna daļa, arī nogāzes, sarakta daudzām lielām, bet senām bedrēm. Kalna Z malā zeme šķiet nedaudz tumšāka, tomēr par kultūrslāni to atzīt nevar. Šķiet, ka lielākā daļa no bedrēm ir seni smilts un/vai grants rakumi, tomēr iespējams, ka kalnā ir bijušas arī citas nozīmes bedres, lai gan tipisku zemnīcu vietu nav. Kalna lēzenākajā A daļā bedru nav. Nekādus akmens krāvumus, kādi norādīti iepriekšējās ziņās, pat atsevišķus akmeņus kalnā neredz, tomēr kalna augstākā daļa ir stipri norakta un, iespējams, akmeņi ir bijuši tieši tur. Oškalns savas nošķirtības dēļ esot izmantots arī kā patvēruma vieta karu laikos.
Par Oškalnu kā senu svētvietu bija tikai ziņas; šķiet, ka neviens speciālists iepriekš šo vietu nav apsekojis. Karte, kur izcēlums ar tādu nosaukumu parādās, liecināja, ka Oškalns atrodas tālu no apdzīvotām vietām, purvainā mežā, un piekļūšana tam varētu būt visai sarežģīta. Tomēr uz vietas izrādījās, ka līdz pašam Oškalnam ved nesen uzlabots (pārbērts ar granti) meža celiņš, kas Oškalna ZA pakājē izbeidzas plašā, grantētā laukumā, domājams, kur apgriezties lielajai meža tehnikai. Nekādas norādes par Oškalnu nav, arī jaunizveidotais ceļš kartēs neparādās, un tas sākas aiz kādas fermas drupām. Daļēji atrodas uz privātīpašuma, daļēji uz Latvijas Valsts mežu īpašuma.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.