Tukuma Kapelas, Kapličas, Kapu, Karātavu, Lielais kalns

Baltvācu pētnieks A. Bīlenšteins jau 1869. gadā norādīja, ka Tukuma Kapsētas kalns (Kirchhofsberg) uzskatāms par netālajam Tukuma pilskalnam atbilstošo svētvietu. Kalnam un tā atsevišķām daļām laika gaitā gan latviešu, gan vācu valodā ir tikuši lietoti dažādi nosaukumi: Kapsētas, Kapelas, Kapličas, Karātavu, Lielais kalns u. c. Aprakstāmais kalns atrodas Tukuma pilsētas R daļā, ir Z–D virzienā orientēts, savrupi nodalīts, nepilnu kilometru garš, izteikts kalns, kas kopš seniem laikiem izmantots kā soda un mirušo apbedīšanas vieta. Kalns ar pāržmaugu pārdalīts divās daļās. Pāržmaugā nesen bija nedaudz nostumtas abu kalnu malas; kultūrslāņa pazīmes netika konstatētas. Kalna Z daļa, kas nelielāka, ir tā sauktie Vācu kapi. Tie ir vecie Tukuma pilsētas kapi, kas pašlaik tiek izmantoti tikai daļēji, tomēr tiek kopti un uzturēti. Kalna virsma ir izlīdzināta. No šejienes paveras skats uz Tukuma pilskalnu, kas atrodas nepilnu puskilometru uz R. Uz D no pāržmaugas ir kalna lielākā daļa, kurā iekārtoti arī tagad tukumnieku izmantotie Kalna kapi. Šajā kapu daļā ir vairāki izcēlumi, un no šā kalna arī paveras skats kā uz Tukuma pilskalnu vienā pusē, tā arī uz Tukuma pilsētas centru ar baznīcas torni otrā pusē. Ar kalnu saistās teikas par Velna darbību. Situācija, kad netālu no pilskalniem ir tiem atbilstošas svētvietas, Kurzemē ir visai parasta, un ļoti iespējams, ka arī Tukuma Kapsētas kalnā sākotnēji ir bijusi Tukuma pilskalnam atbilstošā svētvieta. Kapsētas kalna lielie izmēri un vēlāku laiku pārveidojumi — kapsētu iekārtošana un izmantošana — liedz precīzāk lokalizēt seno svētvietu.