Venteru Upuru kalns

Venteru Upuru kalns, kas saukts arī par Kapu kalnu, agrākos laikos arī par Kapelas kalnu, atrodas līdzās lielceļam, ir ap 6 m augsts, reljefā labi nodalīts, ar lapu kokiem un biezu pamežu apaudzis uzkalniņš ar stāvām malām, kura caurmērs ir ap 40 m. Otrpus Venteru mājām ielejā atrodas no apkārtnes labi norobežots kalns — Venteru pilskalns. Jau 1869. gadā A. Bīlenšteins, aprakstot Venteru pilskalnu, izteica domu, ka Venteru Upuru kalns ir pilskalnam atbilstoša svētvieta. Tautas tradīcijās minēts, ka Upuru kalnā kādreiz bijusi neliela baznīciņa un kapsēta. Par to, ka Upuru kalnā tiešām atrodas senkapi, liecina II Pasaules kara laikā kalnā raktajās tranšejās atrastie cilvēku kauli. Vēl 20. gs. sākumā Upuru kalnā bija saglabājušies lielu, kādreiz teikām apvītu priežu celmi. Mūsdienās Upuru kalna nosaukums daļēji aizmirsts, un tagad šo pauguru dēvē par Kapu kalnu. Par Venteru pilskalnu pagaidām nav vienprātīga senvēsturnieku sprieduma, vai tas ir vai nav pilskalns, lai gan domu par Venteru kalnu kā īstu pilskalnu pastiprina tam tuvumā esošais kulta kalns. Iespējams, ka vēlākos laikos senajā svētnīcā uzbūvēja kapelu un ap to ierīkoja kapsētu. Varētu domāt, ka Venteru Upuru kalns, kurā ir atrasti apbedījumi, tiešām ir viduslaiku kapsētas vieta, bet nosaukums „Upuru kalns” saistās ar tālāk skaidrojamo kalna kultisko un/vai mītisko tradīciju.