Ap 150–200 m uz Z no Vīķu–Mazsalacas lielceļa starp Graudiņu mājām un Īģes dzirnavām ir ap 80 m garas un līdz 10 m augstas smilšakmens klintis. Klinšu vidusdaļā, ap 5–6 m virs upes līmeņa, ir avota veidota 8 metrus gara smilšakmens ala, kas daļēji aizbrukusi, tomēr alā var ielīst. No alas, to veidojot, iztek avots, kas gar klints malu, divreiz pazūdot zem nobrukumiem, notek uz Īģi. Abpus alai ir klintis, uz kurām ir uzraksti (senākais redzētais datēts ar 1915. g.). Klints uz leju no alas veido savdabīgu pilāru.
Pēc ziņām, pie Apšukalniem bijusi Jāņu svinēšanas vieta, kas jaunākos laikos norakta grantī. Apšukalni ir lielas mājas, kas atrodas plaša un lēzena kalna galā. Virs tuvākās apkārtnes kalns izceļas par vairākiem metriem. Tā ZRR gals jau agrākos laikos ir norakts grantī; tagad grantsbedres labiekārtotas un pārveidotas par ūdenskrātuvi. Sarunā ar veco māju saimnieku noskaidrots, ka tiešām vēl pirms II Pasaules kara pie mājām bijis priedēm apaudzis kalniņš, kurā bija izveidota skatuve, notikušas zaļumballes un svinēti Jāņi. Pēckara gados kalniņš daļēji norakts grantī. Šī vieta atrodas starp Apšukalnu mājām un Staiceles–Mazsalacas lielceļu. No ceļa puses tagad bērziem apaugušais un iezīmētais kalniņš jūtami izceļas, tomēr tā centrālā daļa pret Apšukalniem un plašāka apkārtne ir norakta karjerā. Karjers vēl tiek izmantots virzienā uz A no kalniņa; saimniekam ir nodoms šo karjeru pārveidot par ūdenskrātuvi.
Karjera virskārtas nostūmumā tika konstatēts maz izteikts kultūrslānis ar šķeltiem un degušiem akmeņiem, kurā keramiku tomēr neizdevās atrast.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.