Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2492). Saukta arī par Skaņkalnes Upuralu, Līvu alu. Ala atrodas pie sena lībiešu pilskalna, kas bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā. Ala, visticamāk, kalpojusi pilskalna iemītniekiem kā dievu pielūgšanas vieta. Atrastas rotātu trauku lauskas. 1977. gadā ieskaitīta kulta alu sarakstā (J. Urtāns, ZA Vēstis, 1977. g. Nr. 2.; A. Grīnbergs. Upuralas Latvijā, 2008., publicēts: Ziemeļvidzemes ģeoparks, 2010–2011, ER). Pašlaik Latvijā zināmas 3 upuralas, visas no tām atrodas Ziemeļvidzemē. Alas garums 10,7 m, lielākais augstums 4 m, lielākais platums 4,2 m, platība 17,5 m2. Aizsargājams ģeoloģijas objekts. Citi objekti tuvumā: Mazsalaca, Skaņākalna dabas parks, Bezdelīgu klintis.
„Sensenos laikos pie tagadējās Skulberģu muižas klints sienā bijis avots ar sāļu ūdeni, senči to lietojuši sāls vietā. Bet tad kāds dzelzs vīrs avota tuvumā uzcēlis pili un ļaudīm atļāvis smelt avota ūdeni tikai par zināmu maksu. Par to ļaudis sūdzējušies un bēdājušies, un avots tad izsīcis — ietecējis upē viss sāļais ūdens, atstādams tanī vietā tikai pagraba izskatu. No tā tad izcēlies vārds Sālsace jeb Salaca.” (S. Laime, 2009)
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.