Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 1622). Ir vietējo nostāsti, ka kalnā bijuši senkapi, taču precīzu ziņu nav. Vienā kalna pusē ierīkota slēpošanas trase, otrā — izcirtums. Ļoti stāvs kalns. Vienā kalna pusē (no Pēču mājām) ir ierīkota slēpošanas trase, tā pašlaik aizaugusi ar papardēm. Kalna virsotnē bijis izcirtums, tas savukārt aizaudzis ar sīkākiem kokiem un krūmiem.
Stāstījums
Sevišķi neatšķiras no citiem kalniem, vienīgi ļoti stāvs un ir trase. Labāks skatu punkts no virsotnes būtu tajā pusē, kur ir bijis izcirtums (uz Straujēnu māju pusi). Daudz sakritušu koku un krūmu — vieglāka pārvietošanās pa slēpošanas trasi. No kalna virsotnes būtu tālu pārredzama apkārtējā teritorija, bet traucē koki, savukārt no slēpošanas trases nepaveras nekāds dižais skats. Vizuāli maz pievilcīgs.
No Pēču puses kāpjot kalnā, bet skatoties uz Straujēniem, ir bijuši 200–300 gadus veci kapi, kuru vietā tagad ir izcirtums. Atšķiras Pēču un Straujēnu saimnieku domas par senkapu atrašanās vietām, katrs uzskata, ka tie bijuši vairāk uz viņu mājas pusi (sanāk pretējās kalna puses).
