Bānūžu Svētavots

19. gs. rakstītajos avotos minēts, ka Bānužu pilskalna tuvumā bijis Jāņa kalns ar lielu, vecu ozolu, pie kura agrāk esot upurēts. Svētavots, Bānūžu pilskalns un Jāņa kalns ar ozolu, iespējams, ir kāda vienota senvietu kompleksa sastāvdaļas. (Urtāns, 1993) Teika stāsta, ka avots dziedinot visas kaites. To svētījis pareizticīgo baznīcas mācītājs (Cēsu tūrisma informācijas centrs, 2012b, ER). Bānūžu svētavota ūdeni apkārtējie ļaudis kopš seniem laikiem veda mājās ar toveriem. Ziemā šie toveri stāvēja aukstā priekšnamā. Blakus noliktais, no akas smeltais ūdens sasala, bet no avota smeltais — nesasala. Bānūžu svētavota tuvākā apkārtne 1960. gados meliorēta, avots kļuvis vājāks (Jansone, 2012, ER). „Bānūžu muižas pļavās ir avots ar nosaukumu Svētais avots. Reiz gans ganījis goves pļavā ap avotu un ieraudzījis, ka naudas muca nākuse tinkšķēdama augšā no avota. Tai pašā brīdē vilki ieskrējuši lopos un uzklupuši bullam virsā. Gans sācis kliegt un rīdīt ar suņiem. Vilki arī atstājuši lopus. Tajā pašā brīdē muca ievēlusēs avotā atpakaļ. No tā laika avotu sauc par Svēto.” (Latviešu tautas teikas. 1991)

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Pie Bānūžu Velnakmens esošo māju („Mūrnieki” pēc GPS, bet pēc balticmaps.eu — „Stūriņi”) saimniece deva norādes uz avota atrašanās vietu. Pati nekad nav bijusi līdz avotam, jo pašiem ir aka; ūdeni no avota pamatā ņemot tie vietējie, kam nav savu aku, vai arī iedzīvotāji no Taurenes, jo tur pie bijušā alus brūža Gaujas krastā esošajā avotā ir bijušas ķimikālijas. Viņa arī teica, ka, iespējams, nemaz tik viegli nebūs tikt klāt un atrast. Pati nav bijusi un nezina, ka patiesībā tas ir labiekārtots un piekļuve ir ļoti vienkārša.

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs

• 
  Bānūžu Velnakmens (Vella Vārtu akmens)

• Bānūžu pilskalns
• Lejstupu pilskalns
• Augstais kalns – pilskalns