Avots veido viduvēja izmēra strautu, kas ietek Abavā. Avots un tā strauts atrodas mežonīgā sāngravā, kur nav taku. Ilgus gadus šis senais svētavots pat nebija zināms — nebija lokalizēts. Šeit, nelielā apvidū, kur zināmākais objekts ir Māras kambari, atrodas svētavotu komplekss. Trīs nelielas alas jeb Māras kambarus kādreiz izveidojuši avoti, kas mūsdienās izzuduši. Tagad tikai strauts tek pa gravu un, ietecēdams tajā, veido nelielu, 1,2 m augstu ūdenskritumu.
Stāstījums
Seni svētavoti zināmi visā Latvijā. Pie tiem dažādos laikos cilvēki nākuši ar domām par izveseļošanos, jo uzskatīts, ka avotu ūdens palīdz pret dažādām kaitēm un slimībām. Visbiežāk avotu ūdens lietots acu dziedniecībai, bieži vien arī pret reimatismu un kaulu sāpēm. Avotos un pie tiem nereti atstāti kādi ziedojumi vai slimo cilvēku apģērbu gabali pēc ārstēšanās. Diemžēl nekas tik konkrēts nav zināms par Stepu svētavotu — tikai tā nosaukums. Bet netālu no Māras kambariem atrodas Laupītāju ala (saukta arī par Māras avotiņa alu), no kuras iztekošais avots, domājams, ir sens svētavots. Laupītāju ala minēta jau 1907. gadā izdotajā grāmatā „Album Baltikum”. Šajā grāmatā minēts vēl kāds Svētais avots aptuveni pusotru versti no Māras kambariem, Kalicas muižas mežā, pie kura vecos laikos ļaudis ziedojuši. Meklējot dabā, arī šis svētavots ir atrodams — tas ir 2 km augšpus Māras kambariem, pie Mazstepēm, Abavas senlejas sāngravā. Būtībā tur ir avotu grupa, kas sastāv no vismaz astoņiem avotiem un atrodas mežā, Abavas labā pamatkrasta ielokā. Tādējādi var secināt, ka mūsdienās vēl saglabājies gan Svētavots pie Mazstepēm, gan Māras avotiņš, kas iztek no Laupītāju alas, bet nav vairs avotu, kas izveidojuši senās kulta alas — Māras kambarus. Tomēr saistībā ar visu šo svētavotu kompleksu mazliet piesardzīgu dara tas, ka tik nelielā platībā — 2 km garā Abavas krasta posmā — ir trīs senas svētvietas, bet tajā pašā laikā apvidus ir mežains, apdzīvotas vietas tālu, arī senas dzīvesvietas tuvumā nav atklātas.
Pirmatnējs dabas objekts tuvu tūrisma takām. Pie avota aug reti augi. Plašāk par ievērojamākajiem avotiem Abavas ielejā lasāms žurnālā „Vides Vēstis” 2009. g., Nr. 5/6.
