Buses Baznīcas kalns

Buses Baznīcas kalns atrodas ap 200 m uz D no Buses pilskalna, Imulas upes krastā. Norobežotais, ieapaļais, kokiem apaugušais Baznīcas kalns pret tuvējo apkārtni ir sešus, septiņus metrus, bet pret Imulas upi — 15 m augsts paugurs ar ~80 m lielu plakumu. Jau 1869. gadā baltvācu pētnieks A. Bīlenšteins, aprakstot Baznīcas kalnu, secināja, ka tajā nekad nav atradusies kristiešu baznīca un Baznīcas kalns uzskatāms par Kurzemei raksturīgo elku kalnu. No vēlākiem laikiem ir ziņas, ka kalnā vai tā tuvumā uzietas senlietas. 1937. gadā E.Šturma izdarītajos arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka Baznīcas kalna virsotne zem velēnas kārtas noklāta ar 10–15 cm biezu sīku plienakmeņu un to šķembu kārtu, zem kuras atradās zila glūda. Zem akmeņiem atrada vien dažus dzīvnieku kaulus, bet kalna Z nogāzē uzgāja viduslaikos apbedīta cilvēka, šķiet, sievietes kapu ar līdzi dotu riņķasaktu un monētu. Baznīcas kalna ar plienakmeņiem izliktā virsma, kalna zīmīgais nosaukums un tuvums Buses pilskalnam ar senpilsētu un kapulauku liecina, ka Baznīcas kalns varēja būt sena tautas pulcēšanās un svētvieta.