Vecā liepa aug strauta kreisā krasta krants malā, 20 metrus no strauta ietekas Užavas upē. Liepas apkārtmērs 2011. gada rudenī bija 2,96 m. Liepa nav dižkoks, tā nozīmīga tikai kā senvieta.
Stāstījums
Pēc folkloras liecībām, vēl gadsimta sākumā te atstāti ziedojumi — naudas gabali, caurajā dobumā spraustas vārpas. Pēc nostāstiem, ja kādam gadās kāds augonis vai cita kaite, slimā vieta jāsaberzē ar kādu lupatiņu, kas jāpakar liepas zaros. Pēc Otrā pasaules kara zaros vēl redzētas krāsainas saitītes. Saskaņā ar ticējumu cilvēki, kas nolauzuši liepas zarus, mirstot vai sevi savainojot. Strauts, kura krastā aug Elku liepa, saukts par Elku strautu. Dabisks tā tecējums saglabājies tikai apmēram 50 pēdējos metros, jo augstāk tas izmeliorēts kā parasts novadgrāvis. Par liepu un strautu zināms nostāsts: „Kāds kalps reiz braucis vēlā ziemas vakarā atkušņa laikā ar malkas vezumu. Pie liepas esošais grāvis bijis atkusis un braucējs nav varējis pa to tikt pāri. Tad viņš nocirtis liepai trīs zarus un iemetis tos minētā grāvī , pārbraukdams pa tiem grāvim pāri. Otrā rītā, mežā malku cirzdams, nocirtis sev trīs pirkstus.” (Uzrakstījis Andrejs Ķeizars, 856, 103. 20. gs. 30. gados.)
