Kuiķuļu Svētozolu birzs vieta

Gar Svētupi uz augšu no Lībiešu Upuralām ved celiņš uz sakņu dārzu. Kādreiz ar tīrumiem ir bijis aizņemts viss plašais Svētupes līcis. Tagad gar Svētupes kraujas malu var nojaust sena ceļa vietu un gar tā ārmalu — krūmiem apaugušu tīruma malu. Tālāk uz leju senais ceļš sadalās divos ceļos, kas dziļi iegrauzušies nogāzē, kura plešas lejup uz Svētupes līci. Svētbirzs, pēc visa spriežot, ir bijusi kraujas malā pie ceļiem. Tagad vieta apaugusi krūmiem un kokiem, to upes kraujas malā iezīmē viens lielāks ozols, kas gan vēl nav sasniedzis dižozola izmērus. Kraujas malā ir pāris senas, tagad aizmilzušas rakumu bedres. Birzs vieta reljefā nekādi neizceļas. Zemes sastāvs — sarkanīga smilts, pelnu paliekas nevarēja saskatīt. 1973. gada J. Urtāna vadītajos arheoloģiskajos izrakumos te atsegta līdz 0,3 m bieza pelnu kārta, iespējams, no nodedzinātajiem ozoliem. Pēc nostāstiem, šo ozolu dobumos likti ziedojumi. No kraujas, kas tālāk kļūst par smilšakmens klinti, paveras plašs skats uz Kuiķuļu līci.