Menkuļu Baznīckalns

Apraksts

Menkuļu Baznīckalns atrodas netālu no Skultes un Stienes pagastu robežas un dažādos aprakstos ir norādīts pēc atšķirīgiem orientieriem. Tuvākās mājas Baznīckalnam ir Samši, no kurām Baznīckalns atrodas ap 200 m uz ZA. Teiku iespaidā citas tuvīnās mājas nosauktas par Pilskalniem (ap 300 m uz R no Baznīckalna). Vienotajā teiku vainagā iekļaujas arī tā sauktie Menkuļmūri — dīvainas un pagaidām maz izskaidrojamas mūra drupas pie Ezermalas mājām un Menkuļu mājām, ap puskilometru uz D no Baznīckalna un nelielais, purvainais ezeriņš Bezdibenis, kas atrodas vistuvāk Baznīckalnam — ap 100 m uz DDA no tā. Baznīckalns orientēts arī pēc Kalnkrogiem, kas atrodas pie šosejas ap 300 m uz ZA no Baznīckalna. Kroņu mājas, kas citās ziņās arī norādītas kā orientieris Baznīckalnam, atrodas līdzās Menkuļiem uz D no Baznīckalna. Folklora joprojām ir dzīva apkārtnes ļaužu prātos. Baznīckalnu norādīja Inta Brikmane no Ezermalas mājām. Tas ir Z–D virzienā orientēts kalns, kam A pusē pieslēdzas Bezdibenis ar tā purvaino ieleju, bet R pusē kalnu norobežo purvaina, kokiem aizaugusi leja, aiz kuras ir Samšu mājas. Virs tuvākās apkārtnes Baznīckalns izceļas par 4–5 m, citādi tas ir bez noteiktākām robežām, ar vairākiem izcēlumiem, ap 100 m garš un ap 50 m plats, pāraudzis ar tagad daļēji izcirstu bērzu audzi. Šogad iztīrīts no Bezdibeņa iztekošais grāvis. Baznīckalns un Bezdibenis labi redzami no Skultes–Limbažu šosejas.

Stāstījums

„[…] Aiz Mazupītes Ezermaļi, bijušās kalpu mājas. Ezers nolaists 1959. gadā, iztaisnojot Mazupīti, lai novadītu Stienes purva ūdeņus uz Bezdibeni. 650 m uz ZR no Kroņiem atrodas Mālkalns, kur, kā stāsta teika 16, bijusi baznīca, ezers, kapi. Naktī esot izcēlies „Misiņzābaks”, ja tas ieraudzījis cilvēku, tad skrējis pa kalnu uz leju un ezerā iekšā. Nesis naudas lādi, kas nogrimusi ezerā. Uzkalnā saglabājušies mūri (264. lpp.) no zviedru laikiem, pie kam to apakšējie slāņi par pusgadsimtu vecāki. Cita teika (Latvijas Folkloras krātuve (LFK) 17, 1987, 1) vēsta, ka te gribējuši celt pili, bet, cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti Velns nojaucis. Tā pili nav uzcēluši, bet atvestie akmeņi saglabājušies. Šo teiksmaino vietu Vilma Kalde apdzejojusi garākā dzejolī „Atjaunotā teiksma par Menkuļmūriem”. […] Pats Bezdibenis ir pa kreisi no ceļa, tas esot savienots ar jūru” (LFK 1850, 7704); […] (S. Rusmanis. Neiepazītā Latvija. – SIA Apgāds Mantojums, 2006., 263.–264. lpp.)
Menkuļmūri. Uzkalnā aiz Menkuļu muižas pāri Mazupītei ir saglabājušies pils mūri no zviedru laikiem. Sienu paliekas izskatās dažādos laikos mūrētas. Zem mūriem bija divi pagrabi, no kuriem viens vēl ir saglabājies. Menkuļmūri ir teiksmām apvīti, stāsta, ka tur mēnesgaismā sēžot vecais Velns un kūpinot līko glazūrpīpi. Ir nostāsti, ka no pils esot bijušas divas pazemes ejas, no kurām viena vedusi uz Dzirnupes Dzirnavām, bet otra uz Bezdibeni — mazu ezeriņu, kam dziļumu nevarot izmērīt un kas tiek saukts arī par Velna mājokli. Cita teika vēsta, ka te gribējuši celt pili, bet, cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti Velns nojaucis. Tā pili nav uzcēluši, bet atvestie akmeņi saglabājušies. (A. Strautniece. Skultes pagasts. Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti. Redaktore S. Ikauniece. Valsts meža dienests, 2011., 149. [148.–149.] lpp.)
Mālkalns. Netālu no Stienes–Skultes robežas, tagad apaudzis ar mežu. Tur bijusi baznīca, ezers, tad uz kalna bijuši kapi. Naktī esot izcēlies „Misiņzābaks”, ja ieraudzījis cilvēku, tad skrējis pa kalnu uz leju un ezerā iekšā, nožvākstējis. Nesis naudas lādi, kas nogrimusi ezerā. 50 gadus atpakaļ kāds vēl gājis rakt to naudu. To stāstījusi teicējas māte (dzimusi 1888. g.), kurai to savukārt stāstījis tēvs. Kalns 650 m no Kroņiem ZR virzienā. (Latvijas Folkloras krātuve 2049,13. Pier. Sigurds Rusmanis 1992. g. Stāstīja: Elza Osipova, dz.1921. g. Stienes Kalnkrogā, tagad dzīvo Kroņos.)

Atrašanās vieta

Koordinātas: 57.40583, 24.50722

Waze Google Map Sygic Car Navigation

Komentāri

Objekts interesants tikai speciālistiem.

Foto, video

Projekta “Kulta identitāte” arhīvs