Bedrīšakmens, arheoloģiskas nozīmes akmens. Izmēri: garums 2,25 m, platums 1,4 m, augstums 1,0 m, apkārtmērs 6,2 m, tilpums nepilni 2 kubikmetri. Granīts — sārts, no tumšajiem minerāliem satur biotītu un ragmāni. Akmens virsma ievērojami nevienmērīgi sadēdējusi, ir vairākas plaisas. Akmens, domājams, atrodas sākotnējā vietā vai arī tikai nedaudz pārvietots.
Durbes upes kreisā krasta mežos starp Dunalku un Cīravu. Lapu koku mežā ap 150 m uz DA no Mūrnieku mājām, akmeņu kaudzes A malā, 20 m uz DR no pļavas, briksnājā, ap 150 m no Dunalkas–Cīravas ceļa.
Bedrīšakmens ar 114 bedrītēm (tas ir viens no bedrītēm bagātākajiem Latvijas bedrīšakmeņiem). Gandrīz visas bedrītes ir tradicionālas sfēriskas formas, plāna skatījumā pilnīgi apaļas, izņemot vienu, kas ir ovālas formas un reti sastopama bedrīšakmeņos Latvijā. Par bedrīšakmeņu izveides iemesliem vēsturnieki ir izvirzījuši vairāk nekā 30 dažādas versijas, no kurām ticamākās ir saistītas ar kulta rituāliem, kas notikuši pie šādiem akmeņiem.
Bedrīšakmeni atklājis pētnieks Jānis Cepītis 2000. gada 17. jūnijā.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.