Bedrīšakmens, arheoloģiskas nozīmes akmens. Izmēri: garums 1,55 m, platums 1,15 m, augstums 0,70 m, apkārtmērs 4,50 m, tilpums 1 kubikmetrs. Granīts — oranži sārts. Akmens virsma nevienmērīgi sadēdējusi. Ievērojamu plaisu nav. Iespējams, atrodas sākotnējā vietā, bet var būt arī nedaudz pārvietots, jo akmens virszemes apjoms ir tuvu pie 100 %. Ļoti apsūnojis.
Durbes upes kreisā krasta mežos starp Dunalku un Cīravu. Lapu koku mežā, ap 200 m uz A no Mūrnieku mājām, izcirtuma D malā, 10 m no tā, briksnājā, blakus sīkai taciņai, 90 m uz ZA no Mūrnieku 1. bedrīšakmens.
Stāstījums
Bedrīšakmens virsmā ir 4 bedrītes, no kurām lielākā ir 1,7 cm dziļa un ap 6 cm diametrā. Pārējās trīs bedrītes ir mazākas un seklākas. Kopā ar diviem citiem šeit zināmiem senajiem kulta akmeņiem veido tādu kā kompleksu. Par bedrīšakmeņu izveides iemesliem vēsturnieki ir izvirzījuši vairāk nekā 30 dažādas versijas, no kurām ticamākās ir saistītas ar kulta rituāliem, kas notikuši pie šādiem akmeņiem.
