Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2484). Pēdakmens, saistīts ar nostāstiem par Velnu, ko par mājas kundziņu turējuši tuvējo Dreimaņu māju saimnieki. Samērā neliels, virsmas izmēri: garums 1,3 m un 1,2 m. Tuvumā atrodas vēl citi palieli akmeņi, no kuriem šis atšķiras ar septiņiem palielinātiem aitas nagu nospiedumu atveidojumiem. Visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā. Citas dziļākas, citas seklākas (garums 8–10 cm, platums 4,5–6 cm, dziļums 1–3,5 cm). Akmens kādreiz spridzināts. Iespējams, pēdu veidojumi ir dabīgas izcelsmes, bet cilvēks vēlāk tos pielīdzinājis. Aņģīšu velnakmens ir tipisks Latvijas pēdakmeņu paraugs — ne pārāk liels, pēdu iekalumi ir shematiski, tas atrodas nomaļā vietā — mežā vai purva malā. (J. Urtāns. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. 1990.) Citi objekti tuvumā: Dreimaņu Velnozols.
Teika no P. Šmita pasaku un teiku sakopojuma. „Tuvējo Dreimaņu māju saimnieks par mājas dievu jeb „mājas kundziņu” turējis Velnu, kas palīdzējis saimniekam krāt un sargāt naudu. Par to saimnieks Velnu ēdinājis. Sākumā Velns dzīvojis ozolā pie mājas, vēlāk viņš pārvācies uz dzīvi rijā un beidzot pašā mājā. Velns mēdzis baidīt vēlīnus garāmgājējus, un tie, nelabā atpirkdamies, nesuši tam ziedojumus un ēdienu. Bet reiz naktī izcēlies ugunsgrēks, Velns nobijies un mucis prom pār lauku uz Aņģa ezera pusi, meties ezerā un nozudis. Vien skrienot ezermalas akmenī atstājis savas pēdas.” Stāsts par pēdām liek uzlūkot šo par pēdakmeni. (Emma Vēbere, Sēļu pag.; sast. I. Ruberte. Valmieras novada teikas.1999.; J. Urtāns. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. 1990)
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.