Tūjas dobumakmens

Dobumakmeni 2001. gadā, akmeņu kaudzē meklējot dižakmeņus, uzgāja novadpētniece D. Čakste. Akmens caurmērs ir 1,26 m, dobuma caurmērs 0,38 m, augstums ap 0,4 m, apkārtmērs 4,07 m. Akmens apakšējā daļa neapstrādāta, bet augšējā daļa ar kanelūrveida vertikālu cirtumu palīdzību izveidota nosacīti cilindrveidīga. Šādi cilindrveida akmeņi ar cilindrveida dobumu īpaši raksturīgi Kurzemes R un DR daļai; Vidzemē līdz šim šāda veida akmeņi nebija zināmi. Akmens agrāk bija orientēts pēc divām birzītēm, kas atrodas plašos meliorētos laukos nepilnu kilometru uz DR no Tūjas skolas; cita tuvāka orientiera nav. Birzītes apkārtējā līdzenumā labi izceļas; līdz tām var aizbraukt pa sliktu lauku ceļu, kas nepilnu 100 m attālumā ved gar birzītēm. Abas birzītes labi ieraugāmas arī no Tūjas–Limbažu šosejas, tomēr no šīs puses pieeju traucē dziļš grāvis. Pēc iepriekšējām ziņām dobumakmens atradies starp abām birzītēm, no lauka novāktu akmeņu kaudzē, tomēr nesenākā pagātnē tas, stumjot vai velkot ar traktoru, pārvietots uz R puses birzīti, kur īpaši uzstādīts. Ap akmeni koncentriskā riņķī izvietoti 12 mazāki akmeņi. Apkārt iestādīti ozoliņi un eglītes, kas nākotnē var jūtami traucēt akmens pamanāmību, tomēr šie kociņi pagaidām ir diezgan panīkuši.