Kalns apaudzis ar biezu, jauktu koku mežu, kurā atrodami dažāda vecuma koki, starp tiem — kalna augstākās daļas rietumu nogāzē arī dižozols (apkārtmērs 4,82 m). Kalna zemākā daļa — bez meža, ar pļavu. Augstākā daļā plakums — 30 x 60 metrus liels, līdzens, tā D pusē 2 m zem plakuma samanāmas terases pazīmes. Kalna augstākās daļas D nogāzes augšmalā ir arī kara laiku tranšeja. Kopumā kalns ir ap 6 m augsts attiecībā pret A pusē tekošo strautu, pret Vārtāju — ievērojami augstāks. Kalns būtu vēl pētāms, noskaidrojot tā nozīmi senatnē — tas var būt gan sena kulta vieta, par ko liecina nosaukums, gan patvēruma vieta vai īslaicīgi apdzīvots pilskalns, par ko liecina tā apdare, gan arī abas nozīmes kopā.
Stāstījums
Vietējie iedzīvotāji Elku kalnu un tā apkārtni sauc par Elkuzemi. Ap 70 m uz dienvidiem no Elku kalna aug ļoti īpatnēja un veca dižliepa, kuras apkārtmērs sasniedzis 4,30 m. Liepa neparasta ar savu slīpo novietojumu strautiņa ielejas malā. Stumbrs ļoti slīps uz austrumu pusi, bez tam, kā jau veciem kokiem, arī ar tukšu vidu. Domājams, ka liepas neparastais slīpums laika gaitā izveidojies spēcīgo rietumvēju ietekmē.
