Izcils dabas piemineklis biezos Ziemeļkurzemes mežos. Diemžēl viens no Latvijas visvairāk postītajiem dižajiem akmeņiem. Kādreiz tas bijis lielāks, nekā mūsdienās apskatāms. Jau nezināmos laikos šķelts ar ķīļiem. Atšķelti divi lieli gabali un vismaz trīs mazāki, kā arī vēl sīkas atlūzas, un, domājams, ka pa kādam gabalam no akmens ir arī aizvests prom. Sarkanā lielkristāliskā granīta akmens kopējais apjoms to ierindo starp 30 Latvijas ievērojamākajiem akmeņiem. Akmens tilpums 40 kubikmetri, apkārtmērs 17,3 m, augstums 3,3 m.
Stāstījums
Par to, ka akmens kādreiz bijis lielāks, liecina tā apraksts no 20. gadsimta pirmās puses (E. Jansons. Dabas pieminekļi Latvijā. // Latvijas zeme, daba, tauta. II sējums, 1936., 324. lpp.): „5. Dižakmens, laukakmens (granīta bluķis) Ventspils apriņķa Dundagas pag. mežsarga Akmeņkalna apgaitā, purvainā mežā. Akmens apkārtmērs 32 m, augstums 3 m, tas pieder pie vislielākajiem laukakmeņiem Latvijā, bet saplīsis 3 daļās. Dabas pētnieks G. Eniņš 1990. gadu sākumā akmeni apraksta tēlaināk: „Dižakmens ir saplīsis, laikam gan saplēsts, vairākos gabalos. Pats galvenais akmens gabals ar zibens bultai līdzīgu, sprīdi platu zigzaga plaisu ir pāršķelts divās daļās. Divi lielie bluķi atsviesti stigas pretējā pusē, un lēvenis sīkāku šķembu vāļājas pie viena sāna. Vai te būtu ārdījies pats nelabais? Pie akmeņa zemē stāv sadrupusi nezin cik gadus veca koka plāksne „Robežakmens „Velna pēda””. Pašam velnam nu gan savs akmens nebūtu jāposta. Postītājs varētu būt vienīgi cilvēks vai pērkons. Bet kā tad ar pašu pēdu? Iecirstas pēdas (ne Velna, ne cilvēka) tur neatrast. Varbūt šī pēda izpostīta tad, kad akmeni sašķēla vairākās daļās?” Akmens tiek pieskaitīts senvietām, pamatojoties uz tā mitoloģisko nosaukumu.
Akmeņkalnu Velna pēdas akmens ir valsts aizsardzībā kopš 1925. gada. Dažkārt saukts arī par Robežakmeni un Vanagu dižakmeni (pēc tuvākās mājvietas — Vanagu mežsargmāju vārda).
