Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Zemgales plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
- Andra Grīnberga grāmatas “Zemgales reģiona senās kulta vietas” elektroniskā versija.
Ala mākslīga, 5 m gara, 1.2 m augsta un līdz 5,1 m plata, ar pazemes telpas platību 13 kvadrātmetri. Izlauzta iegūstot iežus kaļķucepļu vajadzībām, domājams tas paveikts 19.gadsimtā. Velna alas nosaukums visticamāk diezgan jauns – radies 20.gadsimtā. Ir pat uzskats, ka tas iegājies apritē 1990.gados un ir bērnu izdomāts. Vismaz nostāsti radušies tieši tad, jo nekādu seno teiku un nostāstu par šo alu nav.
Alā 1.pasaules kara laikā un padomju represiju gados slēpušies cilvēki. Diemžēl Velna alas nosaukums ir jaunlaiku izdomājums, tā nav uzskatāma par seno kulta vietu. Velna alas nosaukums pirmoreiz publicētā materiālā atrodams 2001.gadā (tūrisma buklets “Zemgale, izdevusi Bauskas rajona tūrisma asociācija).
Atsegums pie alas 15 m garš un līdz 2 m augsts. Iespējams ala varētu būt arī dabiskas izcelsmes (sufozijas pirmsākumi vai dabiska plaisa), bet nesenos laikos mākslīgi paplašināta laužot dolomītus. Plašāk pazīstama ala kopš 1974.gada, kad tās foto publicēts M.Kundziņa foto albūmā “Latvijas upes”, bet senākā zināmā fotogrāfija ir no 1929.gada vasaras (tā glabājas Aknīstes Novadpētniecības muzejā, un alas aprakstā nav minēts Velna alas nosaukums). Garākā ala Zemgales plānošanas reģiona teritorijā un Sēlijā.