A.GusarsAnčiņu Velna akmensJ.T.UrtānsLielais akmensProjekts "Kulta identitāte"UpurakmensVelna klēpis
Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Rīgas plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
Ančiņu Velna akmens atrodas ceļa malā un ir saplaisājis četrstūra formas ragmāņa gneiss ar stāvām malām un ar biotīta granīta dzīslu. Ančiņu Velna akmenim ir vēl citi nosaukumi — Lielais akmens, Upurakmens un Velna klēpis. Katram nosaukumam ir bijis savs pamats. Lielais akmens: akmens ir patiesi liels (garums 5,1 m, platums 4,3 m, augstums 1,9 m, apjoms ap 40 m3). Upurakmens: agrākos laikos akmens izmantots kā ziedošanas vieta. Tā līdzenajā virsmā ieveidots garens iedobums (1,25 m x 0,5 m x 0,12 m), kurā krājas lietus ūdens. Vēl 19. gs. beigās pie akmens vakaros vai Jāņu dienā pulcējušies apkārtnes ļaudis un uz vai pie tā kūruši uguni. Velna akmens, Velna klēpis: akmens saistīts ar teikām par Velnu un akmens nešanu. Vēl citi nostāsti ir par zeltu, kas noglabāts pie akmens kara laikos un ko varot izrakt tikai pusnaktī. Kopumā Ančiņu Velna akmens ir ļoti ainavisks un viegli pieejams. Folkloras dažādība varētu liecināt par atšķirīgām (iespējams, hronoloģiskām) akmens sakrālajām nozīmēm.
„[…] Ančiņu māju saimnieks stāstīja teikas: 1) Velns nesis akmeni klēpī no Madlienas baznīcas pa Ozolēnu purvu. Ceļgalā no mājām nodziedājis gailis no Ančiņiem. 2) Zem akmeņa vecos kara laikos zelts paglabāts, ko varot rakt tikai pusnakts stundā. 3) Saimnieks atceras, ka viņa bērnu gados ap akmeni vakaros sapulcējušies ļaudis un kūruši uz tā uguni. […]” (A. Gusara 1932. g. septembra ziņojums. Glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta arhīvā.)
Par Ančiņu Velna akmeni ceļa malā nav nekādu norāžu, tomēr tas ērti piebraucams, jo tieši gar akmeni no Lauberes–Madlienas lielceļa ved agrākais lielceļš.