Saskaņā ar teiku te, plašā un mežonīgā ielejā, kas saukta par Baišleju un kas bijusi ap kilometru gara un ap 200–300 m plata, bijusi spoku vieta. Pašu leju, kas tāpat kā agrāk aizaugusi ar kokiem un krūmiem, neizstaigāju, bet apskatīju to no apkārtnes augstākajām vietām, no kurām Baišleja ir labi vērojama. Visplašākais skats uz Baišleju ir no Kabru māju puses. Pāri vienam Baišlejas galam ved šoseja no Pociema uz Limbažu–Alojas šoseju.
„Baišleja atrodas Pociema Kabra mājas robežās, ir apmēram versti gara un ceturtdaļu verstes plata grava, aprobežota rītos, vakaros dižiem, pa daļai meža apaugušiem kalniem. Dienvidos grava kā jau iesākumā — šaura, pamazām tā izplešas, kamēr ziemeļu pusē viņa izlaižas klajā — tā sauktā Tiltiņa purvā. Vēl gadu 50 atpakaļ Baišleja bijusi gandrīz nepieejams dūksnājs, kārkliem un stiebriem apaudzis, vecām kritaļām un apiņu stīgām pārkrustots — tas bijis nepieejams ir cilvēkiem, ir lopiem. Dzelmainā muklājā stidzis cilvēks un lops, briksnajā caureja iespējama tikai ar cirvi rokās. Tikai gravas vidū, uz iekalniņa, pie lielā bērza bijusi cieta zeme un šķidrāki brikšņi, bet šis iekalniņš atkal bijis tas visubailīgākais gabals visā Baišlejā, pavisam no ļauna apsēsts — katra bērza zarā tupējusi vai nu kāda spīgana, kāds spoks, vai citāds nelabums — bešā nebijis ne zara galiņš.” (Āliešos, Pociemā Gustavs uzr. „Dienas Lapas” etnogrāfiskais pielikums. 1903., 865.–866. lpp.)
Ļoti aizaugusi vieta.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.