Baldones Veselības avots

Par Baldones avotu dziedinošajām spējām ir zināms jau vairāk nekā 500 gadu. Pirmie ūdens dziednieciskās īpašības atklāja vietējie zemnieki. Rakstītās ziņas par Baldones sēravota ūdens īpašībām uzglabājušās no 15. gs. beigām. Baldones sēravotu toreiz dēvējuši par jaunības avotu, un ir zināms, ka 1477. vai 1478. gadā Baldonē ārstējies Rīgas birģermeistars Soltrups. Uz Baldoni braukuši meklēt veselību un atpūtu arī slimnieki no tālienes. Viņi Baldones sēravota ūdeni lietojuši pret dažādām kaitēm un izmantojuši peldēm. Balstoties uz šiem datiem, ir pamats apgalvojumam, ka Baldone ir vecākā kūrvieta Latvijā. Tanī laikā un arī vēlāk avota ūdens lietošana bija saistīta ar māņticību, pārdabiskiem spēkiem un brīnumiem, tādēļ pateicībā par atgūto veselību slimnieki avotā metuši rotaslietas, augus un monētas, kas, tīrot un pārbūvējot avota grodus, tur vēlāk atrastas lielā skaitā. Agrākās avotā atrastās monētas datētas ar 15. gs. Arī govis pratušas novērtēt veselīgo ūdeni, jo, kā liecina nostāsti, „dzērušas to kā negudras”. Baldones Veselības avots ir viens no pazīstamākajiem Latvijas senajiem veselības avotiem, kurā ārstētas dažādas vainas. Pateicībā par izveseļošanos avotā ziedots, un ne velti kādreiz iecienītā Baldones sanatorija veidojusies tiešā avota tuvumā. Mūsdienās Baldones Veselības avotu var atrast pēc tam raksturīgās sērūdeņraža smaržas. Avots, kas atrodas koptajā pilsētas parkā, ir labiekārtots, iedziļināts, tam apkārt veidots izmūrējums, kam pāri uz stabiem izveidota lapene ar jumtu. Jādomā, ka, avotu labiekārtojot, visas senās ar to saistītās arheoloģiskās liecības ir zudušas, tomēr pats avots ir eksistējošs, respektīvi, tekošs un atraktīvs. Kādreiz avotu iezīmēja dekoratīvs veidojums ķirzaciņas formā, kā vietā tagad uzstādīta plāksne ar iekalumu „Sēravots Ķirzaciņa”, zem kura pa cauruli avots arī iztek.