Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Zemgales plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
- Andra Grīnberga grāmatas “Zemgales reģiona senās kulta vietas” elektroniskā versija.
Akmens izmēri: 2,0 x 1,6 x 0,7 m. Sarkans lielkristālisks rapakivi granīts.
Arhīvu materiālos atrodamas ziņas par to, ka bijuši vēl divi Velnakmeņi, kas iznīcināti jau diezgan pasen. Pie mājas bijušais ap 2 m augstais Velna akmens ticis iznīcināts 20.gadsimtā, iebūvējot māju pamatos. Esošais un bijušais Velna akmens atrodas senas apmetnes teritorijā. Nostāsts vēstī: “Senos laikos Velns Baltiņu ezerā gribējis sev celt lepnu pili. Kaut kur paņēmis lielu akmeni un stiepis pilij par pamatu. Bet pie Baltiņiem iedziedājies gailis, dēļ kā Velns dabūjis mest akmeni zemē un laisties prom. Akmens smagi krizdams, pārplīsis uz pusēm, kādēļ Velns nodomājis – ja jau pamata akmens pa vidu pārplīsa, tad pilij nekādas varas nebūs, tā ka nav vērts pūlēties. Pamestais akmens pie Baltiņiem redzams vēl šodien.”
Arheoloģijas piemineklis – kulta vieta. Baltiņu ezera krastos atrodas vairāki arheoloģijas pieminekļi – vairāki senkapi. Kādreiz netālu no Baltiņu mājām bijis arī Svētavots, kura ūdens līdzējis pret reimatismu un acu kaitēm. Avots aizaudzis un izzudis pēc 1.pasaules kara, jo tajā, pēc nostāsta, kāds iemetis zagtu naudu.