No visām Kurzemes senajām kulta liepām šī aug vistuvāk jūrai. Par to, cik sena tā ir, var izteikt tikai minējumus. Arī tas, vai šīs ir desmitās vai piektās paaudzes atvases šīs liepas pudurī, nav droši zināms. Vecākajai svētliepas atvasei apkārtmērs ir 3,24 m. Turpat redzamas divreiz tievākas atvases, ap kurām sazaļojušas neskaitāmas pavisam jaunas atvasītes, tā veidojot svētliepas puduri.
Brandu mājvieta ir viena no senākajām Lībiešu krastā. Valda Šuvcāne grāmatā „Lībiešu ciems, kura vairs nav” raksta, ka pēc 1710. gada mēra tikai divās sētās — Brandos un Galdniekos — cilvēki palikuši dzīvi. Savukārt 1834. gadā Brandos dzīvojuši 20 iedzīvotāji. No senās svētliepas, kuru 20. gs. pirmajā pusē apmeklējuši igauņu un somu pētnieki, tagad apskatāma viena vecā atvase, ap kuru saaugušas daudzas jaunākas un pavisam jaunas atvases. Domājams, redzamās triju paaudžu atvases ir vismaz piektās, ja ne desmitās paaudzes liepas šajā vietā.