Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Zemgales plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
- Andra Grīnberga grāmatas “Zemgales reģiona senās kulta vietas” elektroniskā versija.
Kalniņš kas vairumā gadījumu saukts par pilskalnu, un to tā sauc arī mūsdienās Bruknas muižā, tomēr nav īsts pilskalns. Kalnam nav plakuma, nav arī apdares un kultūrslāņa pazīmes. Kalniņa virsmas diametrs ir 28 metri, augstums 3 m. Pa malām noaaudzis ar retiem bērziem. No tā paveras labs skats uz muižu.
Kalniņš tiek vērtēts kā patvēruma vieta (pilene) purvā, par to ir daudz nostāstu. Vienā no tiem minēts, ka Velns te no savas cepures izbēris smiltis. Fiksēti arī Vīksnes uzkalniņa un Raganu kalniņa nosaukumi. Tas varētu būt arī sena kulta vieta.
Kalniņš labi saskatāms no muižas priekšas un ēkas logiem. Bruknas muižā saimnieko mācītājs, kas nevēlas atzīt objektu kā ragankalniņu (reliģisku apsvērumu dēļ).