Apmēram 2,5 km uz D no Aizputes centra, Orma kalna (Ormaņkalna) pilskalna nogāzes apakšā, Tebras upes kreisajā krastā.
Apmēram 2,5 km uz D no Aizputes centra, Orma kalna (Ormaņkalna) pilskalna nogāzes apakšā, Tebras upes kreisajā krastā.
Abavas labā pamatkrasta nogāzes sāngravā ap 2 km augšpus Māras kambariem, netālu augšpus Mazstepu mājām. Avots iztek no vairākām izplūdes vietām.
Mežā uz Z no bijušā Kuldīgas šaursliežu dzelzceļa stigas, ap 0,7 km uz DR no Zelmeņu mājām un 1 km uz ZA no Priežkalnu mājām. Avots ietilpst Ventas pietekas Krāčupītes ūdens sateces baseinā.
Galtenes Kaļķleju svētavots ir arī mūsdienās ļoti populārs un bieži apmeklēts avots, un kā sena kulta vieta viens no pazīstamākajiem Kurzemē.
Elkuzemē (apvidū starp Priekuli un Vaiņodi), 10 km uz A-DA no Priekules, 590 m uz Z no Priekules–Vaiņodes šosejas, alkšņu brikšņos ap puskilometru no Stūru mājām un 60 m uz R no tuvākā zemesceļa.
Ap 2 km uz dienvidiem no Apriķiem, lauku ceļa no Apriķiem uz Cīravu labajā pusē, brikšņainā mežā. Elku birzs vieta parasti lokalizēta otrpus, pa kreisi no Apriķu–Cīravas ceļa, bet avoti ir nostāk un līdz šim nav plašāk aprakstīti.
Mazsālijas upes kreisajā krastā, 0,3 km D no Remesiem. Tuvākās mājas — Puķulejas un Remesi, abas ap 300 m attālumā.
Dundagā, Pāces upes labajā krastā, upes ielejas galvenā krasta nogāzes lejas daļā, 300 m uz ziemeļiem no Dundagas Centrālā laukuma.
Vienas no garākajām alām Kurzemē. Sarežģītu, šauru un zemu alu labirints, kas 1993. gadā atrakts un kādu laiku bijis ap 40 m kopgarumā.
