Svētavota ala ir pirmā Latvijas ala, kas minēta zinātniskajā literatūrā. Jau 1764. gadā to aprakstīja vācbaltu etnogrāfs G. F. Millers.
Svētavota ala ir pirmā Latvijas ala, kas minēta zinātniskajā literatūrā. Jau 1764. gadā to aprakstīja vācbaltu etnogrāfs G. F. Millers.
Ala, gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa.
Liepas ciemā, aiz pieminekļa 1919. gada Cēsu kaujās kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem. No speciāli iekārtotā stāvlaukuma ir norāde uz objektu, norādes izvietotas arī vairākos krustojumos pie Liepas ciema.
Lībiešu pilskalna Salacas upes puses nogāzē
Zilākalna ciems, no ceļa Valmiera–Zilaiskalns norāde pa kreisi uz Zilokalnu
1,7 km uz DR no Kocēniem, 180 m uz ZA no Kalna Cimpēniem, ceļa Kocēni–Cimpēni labajā pusē, mežā. Tilgaļu strauta (Cimpēnu upītes, Silupītes) labajā krastā, iepretī Cimpēnu pilskalnam.
Kalns vizuāli neizteiksmīgs, apaudzis ar zāli un kokiem. Uz kalna virsotni ved taka, kalnā ierīkota izgāztuve, kas pilnībā sabojā visu kalna izskatu.
2 km uz DA No Lazdonas, Lejasūbānu māju tuvumā, netālu ir Ilgas upīte un Ūbānu pilkalns.
Iepretim mājām „Ribas” (no Valmieras–Limbažu šosejas pagrieziens pie Jaundzelzkaļu mājām), ~600 m D–DA virzienā
